Latvijas hokeja izlases sagaidīšana pie Brīvības pieminekļa. Centrā - izlases treneris Harijs Vītoliņš. Foto - Edijs Pālens, LETA
Ko varam mācīties no hokeja un ko - no Dziesmusvētkiem? Vai abas parādības var salīdzināt? Ko tās nozīmē mūsu tautai? Kā tās saistītas ar politiku?
Emocijas abos gadījumos ir neaprakstāmas. Kopējais iesaistīto daudzums – liela daļa no latviešu tautas. Dziesmusvētkos daudzu tūkstošu amatieru pacietīgs darbs vairāku gadu ilgumā, no darba brīvajos brīžos dziedot un dejojot. Hokejā – vienas profesionāļu komandas intensīvi, varbūt pat pārcilvēciski treniņi un tūkstošiem līdzjutēju “pieslēgšanās” izšķirošos brīžos spēļu laikā: vai nu sēžot pie TV ekrāniem, vai skatītāju tribīnēs. Bronzas balva un uzvara pār ASV komandu Latviju izvirzīja pasaules mediju un hokeja fanu uzmanības centrā. Tiesa gan, īslaicīgi – dažas dienas. Dziesmusvētki – Latvijas kultūras identitātes atslēga – pievelk amatiermākslas interesantus no citām zemēm – salīdzinoši mazākā skaitā, bet jau gadiem.
