Ir pagājis gads, kopš Latvijas valdība pieņēma Veselības aprūpes pakalpojumu uzlabošanas plānu onkoloģijas jomā 2022.–2024. gadam. Plāns paredz nodrošināt vienlīdzīgi pieejamus kvalitatīvus veselības aprūpes pakalpojumus, lai novērstu priekšlaicīgu darba nespēju un priekšlaicīgu mirstību, kā arī gādāt par efektīvu medikamentu pieejamību un nepieciešamā finansējuma nodrošināšanu onkoloģijas pacientu diagnostikai un ārstēšanai.
Atgādināšu, ka iepriekšējā Saeimā aktīvi strādāja Onkoloģijas pacientu atbalsta deputātu grupa, turpinot vēl 12. Saeimas deputātu grupas, kurā man bija tas gods darboties, iesākto. Pozitīvu rezultātu – plāna pieņemšanu – palīdzēja sasniegt tas, ka šajā darbā sadarbojās visas ieinteresētās puses – Veselības ministrija (VM), Nacionālais veselības dienests, speciālisti, pacientu pārstāvji, deputāti. Līdz ar to varam atskatīties uz onkoloģijas plāna viena gada jubileju, kā arī uz septiņu gadu vēsturi cīņā par onkoloģijas pacientu labākas ārstēšanas nodrošināšanu.
Kā mēs izskatāmies?
Šo gadu laikā ir panākti vairāki jūtami uzlabojumi – ir palielinājušās diagnostikas iespējas, tā kļuvusi visaptverošāka, darbojas zaļais un dzeltenais koridors, vēzis tiek atklāts savlaicīgāk, pakāpeniski mainās arī uzsvari – ja kādreiz pacientus ārstēja galvenokārt operatīvi un vēlīni, tad tagad speciālistiem palielinās iespējas ārstēt ar jauniem medikamentiem, palīdzot pacientiem jau agrīnākās stadijās. Arī ārsti un medicīnas darbinieki ir strādājuši un turpina pašaizliedzīgi strādāt pacientu labā, neraugoties uz daudzām ar pārslodzi un nepietiekamo finansējumu saistītām grūtībām.
Tomēr – kāds ir skats no malas? Kā liecina Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) apkopotais Latvijas vēža profils 2023 (pētījums), Latvijā saslimstība ar vēzi ir lielāka nekā vidēji Eiropas Savienībā (ES), tomēr izdevumu līmenis vēža ārstēšanai mūsu valstī ir trešais zemākais ES. Latvijas vēža slimnieku izdzīvotības rādītāji ir uzlabojušies, tomēr kopumā ir zemāki nekā vidēji ES. Latvijā vēža riska faktori ir augstāki nekā citās ES valstīs. Latvijas vēža pacienti ir nevienlīdzīgā situācijā salīdzinājumā ar citām ES valstīm, kā arī Lietuvu un Igauniju. Tāpat pastāv izteikta nevienlīdzība vēža profilaksē un vēža skrīninga un aprūpes pieejamības jomā.
Vissliktāk izskatāmies tieši medikamentu kontekstā. OECD secinājusi, ka Latvijā piekļuve inovatīvām pretvēža zālēm ir ierobežota un aprūpes kvalitāte būtu jāuzlabo. OECD pētījums liecina: salīdzinot ar citām ES valstīm, Latvijā ir augsts to reģistrēto pretvēža zāļu īpatsvars, kas nav iekļautas kompensējamo medikamentu sarakstā. No 109 apskatītajiem medikamentiem vairāk nekā 40% Latvijā bija apstiprināti, bet neiekļauti kompensējamo medikamentu sarakstā (9. attēls). Piemēram, ja visās pārējās apskatītajās valstīs vismaz viens proteīnkināzes inhibitors un viena monoklonālā antiviela bija subsidēta nesīkšūnu plaušu vēža ārstēšanai, tad Latvija nekompensē nevienu monoklonālo antivielu. Lēmumi par kompensēšanu tiek pieņemti, pamatojoties uz izmaksu lietderības un ietekmes uz budžetu kritērijiem. Latvijā izšķirīgais ir ietekmes uz budžetu kritērijs, jo vairums izvērtēto, bet nekompensēto inovatīvo zāļu ir atzītas par izmaksu efektīvām. Vienkārši nepietiek finansiālo līdzekļu, lai tās kompensētu.
Attēls Nr.9 – Latvijā ir augsts to reģistrēto pretvēža zāļu īpatsvars, kuras nav iekļautas kompensējamo medikamentu sarakstā. Avots: OECD Valstu vēža profili, 2023
Savukārt maijā notikušajā ekspertu seminārā “Latvijas onkoloģijas plāns Eiropas Vēža uzveikšanas plāna gaismā” speciālisti vērsa uzmanību uz to, ka, salīdzinot pašreizējo valsts kompensēto medikamentu sarakstu ar starptautiskajās vadlīnijās ierakstīto, situācija Latvijā ir vēl daudz sliktāka, nekā bijām domājuši. Piemēram, plaušu vēža un daudzu citu onkoloģisku slimību pacientiem vispār nav pieejama 2. līnijas ārstēšana recidīva gadījumā. 2023. gadā saskaņā ar onkoloģijas plānu jaunajiem medikamentiem bija nepieciešams 51 miljons eiro, taču piešķīra tikai 8 miljonus eiro, ar ko pietiek tikai 263 no 1647 pacientiem, kuri 2023. gadā gaida terapiju.
Vai ir pamats optimismam?
Zināms pamats optimismam ir. Saeimā atjaunota Onkoloģijas pacientu deputātu atbalsta grupa, kuru vada ļoti pieredzējusi veselības aprūpes jomas eksperte Ingrīda Circene. Tas liecina par šīs tēmas politisko nozīmīgumu. Latvijas Onkoloģijas pacientu organizāciju apvienība Onkoalianse Olgas Valciņas vadībā ir panākusi nozīmīgu lomu onkoloģijas tēmas virzībā. Veselības ministrija ir izveidojusi onkoloģijas plāna ieviešanas uzraudzības darba grupu. Ieinteresētās personas kopīgo darbu pacientu ārstēšanas uzlabošanā regulāri apskata Eiropas plāna cīņai pret vēzi kontekstā. VM kopā ar vadošajiem onkoloģijas mediķiem un speciālistiem sistēmiski strādā, lai izveidotu Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) onkoloģijas centru par kompetences centru šī vārda nozīmē, kā to lieto citās ES valstīs. Šie diezgan daudzie pozitīvie procesi un fakti dod pamatu zināmam optimismam.
Optimismu vieš arī Eiropas veselības un pārtikas drošības komisāres Stellas Kyriakides maija beigās Eiropas pretvēža nedēļā sacītais: “Katra iniciatīva, kas īstenota saskaņā ar Eiropas plānu cīņai pret vēzi pēdējo trīs gadu laikā, un 30 darbības, pie kurām mēs strādājam šogad, ir paredzētas, lai nodrošinātu, ka ikvienam iedzīvotājam neatkarīgi no tā, kur viņš dzīvo, ir pieejami visaugstākie vēža pakalpojumu standarti.” Tas ļauj perspektīvā cerēt arī uz zināmu ES spiedienu uz Latvijas valdību onkoloģisko pacientu aprūpes uzlabošanā. Diemžēl veselības aprūpe ir un paliek katras valsts nacionālās atbildības lokā.
Tajā pašā laikā jāatzīst, ka valdība joprojām piešķir nepietiekamu finansējumu, pacientu nodrošinājums ar medikamentiem ir ļoti tāls no optimālā. It īpaši tas redzams, sarunājoties ar Igaunijas un Lietuvas kolēģiem. Jauno inovatīvo medikamentu iekļaušana valsts kompensējamo zāļu sarakstā mūsu kaimiņvalstīs notiek regulāri un plānveidīgi, līdz ar to mediķi, ierēdņi, zāļu ražotāji var plānot savu darbību tuvākā vai tālākā nākotnē. Latvijā ir jāpanāk kardināls lūzums veselības aprūpes finansējuma jomā. Tikai tad onkoloģija varēs secīgi un mierīgi, bez nebeidzama stresa, pacientu un mediķu palīgā saucieniem, ES un OECD graujošām atklāsmēm attīstīties. Tikai tad tiks veiksmīgi īstenoti visi Onkoloģijas plānā paredzētie pasākumi.
Citādi sanāk ačgārni – Ministru kabinets plānu apstiprināja, taču plāna īstenošanai piešķir tikai vienu ceturto daļu no nepieciešamā finansējuma.
Valdībai nevajadzētu pašai degradēt savu darbu – kāpēc plāns bija jāpieņem, ja nemaz to negrasās vai nenodrošina iespējas pildīt? Kā lai sabiedrība pēc tam uzticas valdībai, kas, var teikt, nepilda savus solījumus?
Tāpēc būtu pareizi, ja Veselības ministrija 2024. gadam pieprasītu visu Onkoloģijas plānā paredzēto papildu finansējumu – 113 miljonus eiro, tajā skaitā 75 miljonus eiro jaunu zāļu iekļaušanai kompensējamo zāļu sarakstā un inovatīvas terapijas turpināšanai.
Attēls Nr.11 – Izdevumu līmenis vēža ārstēšanai Latvijā ir trešais zemākais ES. Avots: OECD Valstu vēža profili, 2023
Savulaik, 1995.gadā, tika īstenota sociālās apdrošināšanas reforma. Veselības jomas sakārtošanai, ieviešot valsts obligāto veselības apdrošināšanu, toreiz pietrūka politiskās gribas. 12. Saeimas laikā tam pietrūka laika. Tagad stāvoklis veselības aprūpes jomā ir tik bēdīgs, ka, šķiet, valdība sadūšosies un beidzot veiks nodokļu reformu, lai glābtu veselības aprūpi un nodrošinātu tai adekvātu, no politiķu grības neatkarīgu, finansēšanas apjomu. Kā tiek solīts – tas notiks divu gadu laikā.
Taču, kur atrast naudu onkoloģijai tagad, jo pacienti vēlas dzīvot tagad, nevis nesagaidīt to brīdi, kad valsts atradīs pietiekamus līdzekļus viņu ārstēšanai. Tādēļ aicinu valdību piešķirt papildu finansējumu onkoloģijas pacientu ārstēšanai, medikamentiem no tās naudas, kuru valdība ar aktīvu premjera Kariņa iesaisti apņēmusies no citiem budžeta resursiem jūnijā pārdalīt par labu veselības aprūpei.
Autors ir Dr. med., Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes docents
Pagaidām nav neviena komentāra