Ko taupa taupītājs, to laupa laupītājs — tas ir viens no argumentiem, ko bieži izmanto cilvēki, kuri neuzkrāj nākotnei. Savas naudas pasargāšana ir tēma, kuru vērts aplūkot no dažādiem aspektiem
Risku diversifikācija
Viens no pamata principiem, lai cik lielu vai mazu naudu mēs ikdienā pārvaldītu, ir neturēt visus līdzekļus vienā vietā, kā arī negūt visus ienākumus tikai no viena avota. Protams, Latvijā pēc likuma ir valsts garantēta atlīdzība uzkrājumiem līdz 100 000 eiro, tomēr labāk ir veidot ieradumu sadalīt brīvos naudas līdzekļus starp dažādām bankām pirms šīs summas sasniegšanas. Tāpat, ja vienīgais ienākumu avots ir algotais darbs, ir vērts apdomāt vēl kādu veidu, kā nopelnīt vai gūt pasīvos ienākumus, jo neviena darbavieta mums netiek piešķirta ar «mūža garantiju».
Skaidras naudas un vērtslietu glabāšana
Lai kādu iemeslu dēļ esat nolēmis savu naudu glabāt krājkasītē vai zeķu atvilktnē, vērts atcerēties, ka mājokļa apdrošināšana, kurā ir norādīts arī šī uzkrājuma apjoms, ir obligāta, lai sliktas apstākļu sakritības dēļ nepaliktu bez brīvajiem līdzekļiem.
Ja apdrošināšanas līgumā nebūs norādīts skaidrās naudas uzkrājums, bet dzīvoklis applūdīs, kamēr kaimiņš aizsēdēsies vannā, vai zagļi atstās mājokli tukšu, pierādīt, ka tur glabājās kaut kas vērtīgs, būs praktiski neiespējami.
Digitālās naudas sargāšana
Krāpnieki kļūst arvien gudrāki un viņu shēmas — arvien viltīgākas. Ja pats par sevi esat drošs, ka neuzķersities uz viltus īsziņām, neīstiem piegādātāju rēķiniem vai dīvainiem e-pasta pielikumiem, ir jāpārbauda, vai arī ģimene, kolēģi un darbinieki jūtas tikpat pārliecināti par savām digitālās drošības prasmēm.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.