Mēs varam!

Vai esam šonedēļ tikuši pie jauna Valsts prezidenta, es vēl nezinu, rakstot šīs rindas diennakti pirms vēlēšanām. Atliek cerēt, ka deputātu lēmums nenoplicinās to patriotisma liesmu, ko tik spoži iekūruši mūsu nacionālās izlases varoņi, pirmoreiz pasaules hokeja čempionātā izcīnot medaļas.

Kad stāstu kolēģiem un draugiem šeit Amerikā par Latvijas sasniegumu, man jāatgādina, ka esam divu miljonu nācija, kas pasaules elitē izsitusies tikai ar savu raksturu. 

Tūkstošgades mijā neprātīgi līksmojām par simbolisko Latvijas izlases uzvaru pār Krieviju — toreiz atjaunotās neatkarības desmitajā jubilejā tā bija spārnojoša dāvana tautai, kas apņēmusies izkārpīties no padomiskās ietekmes, kļūt par ES un NATO dalībvalsti un darīt visu, lai «Saules mūžu Latvijai!» ir vārdi ar segumu. Un tagad Latvijas izlase nostājusies pasaules labāko trijniekā līdzās G7 lielvalstīm.

Panākumu atslēga, kas šogad ļāva sasniegt augsto virsotni, ir komandas gars — spēja pabīdīt malā savu ego, mobilizēties kopējam mērķim un nežēlot neko tā sasniegšanai. Disciplīna, drosme, upurēšanās. Tās visas ir svarīgas vērtības, kas īpaši nekotējas ikdienas politikas tirgū un tikai lielās krīzēs izrādās, ka politiķi spēj rīkoties kā valstsvīri.

Mūsu izlases dzelzs griba — izdarīt labāko! — iedvesmo tūkstošiem un tūkstošiem latviešu. Vai šis kopības gars būs iedvesmojis arī Saeimas simtnieku? Varbūt ne visus. Taču pāri okeānam un deviņām laika zonām pieslēdzoties saviļņotajam sarkanbaltsarkano fanu pulkam, kas pie Brīvības pieminekļa sagaidīja izlasi, es ticu, ka šis lepnums un mīlestība dara Latviju stiprāku.

Reklāma

Līdzīgi raksti

Jā, es arī!

Atmodas laikā uz skolas dienasgrāmatas vāka uzlipināju Brīvības pieminekļa bildi — atceros skaisti zilo debesu fonu, kas priecēja visu gadu, arī apmākušās dienās. Bet galvenais iemesls, protams, bija milzīgās cerības atgūt Latvijas valsti. Dzīvojot Madonā, uz Rīgu braukt nesanāca bieži, bet bilde uz dienasgrāmatas ļāva Brīvības pieminekli redzēt ik dienu. Man tas bija svarīgi. Toreiz pat nenojautu, ka pēc daudziem gadiem — laikā, kad pieminekli ieskaus remonta sastatnes — man laimēsies uzkāpt līdz pašai augšai un ielūkoties Brīvības statujas sejā, kas tuvumā izskatās tik dīvaini neproporcionāla…Šajā novembrī mūsu

Nebaidies, man pašam bail

Aizņēmos slejas virsrakstu no sava vectēva. Tā viņš man bērnībā jokojot teica. Tomēr, domājot par naudu, diemžēl šajā jokā ir arī daļa patiesības. Lai gan īstenas labklājības pamatā ir gan uzcītīgs darbs un savu talantu apzināšanās, gan veiksme, nozīme ir arī mūsu attieksmei pret naudu. Lasot šī žurnāla rakstus, pie tā nonācu atkal un atkal.Pre

Atmīnēšana

Triju meitiņu tēvs ar sievu, kas norūpējušies par bērnu nākotni. Jauns čalis, kurš vēl nevar balsot vēlēšanās, bet uzskata par pilsoņa pienākumu paust viedokli un gribētu, lai ikviens paņem un tiešām izlasa slaveno Stambulas konvenciju. Trīs bērnu māte, kas izšķīrusies no vardarbīga vīra un grib iemācīt meitai, ka sevi ir jāaizstāv. Jauna sieviete, kas tīņa gados piedzīvojusi izvarošanu un zina, cik grūti tolaik bija saņemt palīdzību. Pusmūža vīrs, kas uzaudzis bez tēva un negrib, lai viņa trim meitām jebkad būtu jābaidās no vīra vai no savas valsts.Tik dažādi ir pe

Bez loģikas

Kad telefonā parādījās nepazīstams numurs ar Francijas kodu, pirmā doma bija — necelt, finanšu krāpnieki! Tomēr atbildēju, un labi vien bija, jo zvanīja žurnālists no ARTE televīzijas. Viņš lasot internetā, ka Latvija taisās izstāties no vardarbības aizlieguma konvencijas! Bet tas tik ļoti izskatās pēc viltus ziņām, kādas nemitīgi ražo Kremļa troļļi, ka nolēmis pārbaudīt, kas mums te īsti notiek. Vēlēšanu kampaņas populisms, atbildēju — konservatīvo vērtību aizstāvji cīnās pret dženderismu. «Bet tur taču nav loģikas!» franču kolēģis izsaucās, noklausījies mūsu likumdevēju argumentācijas kopsavilkumu. Man nebija, ko iebilst. Bet dzīvē notiek neloģiskas lietas. Piemēram, drošības sistēma Luvrā arī nešķiet diži loģiska, ja reiz nenovērtējamus dārgumus pāris čaļu nosper dažās minūtēs, vai ne?Dzīvojam laikos, kad katrs var turēties pie savas lo

Jaunākajā žurnālā