Rinkēvičs: Esmu vairāk centrists 2

Ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču Jaunā Vienotība izvirzīja Valsts prezidenta amatam 11. maijā, dienu pēc tam, kad Egils Levits bija paziņojis, ka nekandidēs uz otru termiņu amatā. Žurnāls Ir intervē Rinkēviču, kāpēc viņš piekritis kandidēt augstajam amatam, un norāda, ka viņam atšķirībā no citiem kandidātiem nebūs jāiešūpojas vai jāieskrienas, lai veiktu jaunos pienākumus, jo Rinkēvičs jau 12 gadus darbojas politikā.

Vaicāts, kā viņš raksturotu savus politiskos uzskatus, Rinkēvičs Ir atbildēja: “Es esmu vairāk centrists. Domāju, ka 21. gadsimtā ir lietas, kuras sabiedrībā mainās, tā kļūst modernāka, un vienkārši jāiet laikam līdzi. Es 2018. gada vēlēšanu kampaņā izvirzīju tēzi par moderno konservatīvismu, viena otra partija pēc tam centās to pārķert. Un ar moderno konservatīvismu es saprotu, ka ir negrozāmas vērtības, piemēram, ja mēs runājam par Latvijas valsti, Satversmi un latviešu valodu, bet ir arī lietas, par kurām es tiešām nedomāju, ka kaut kas notiks, ja mēs ejam, kā tikko runājām, tajā cilvēktiesību standartā, turklāt neideoloģizējot, vienkārši tīri juridiski ceļu, sakārtojot kaut kādas lietas, par kurām, ticiet man, visi aizmirsīs pēc divām dienām, ka tas ir noticis pēc diezgan lielas drāmas.”

Runājot par dažādām spekulācijām, kas no trim kandidātiem varētu tikt ievēlēts par prezidentu, kas notiks ar valdību, Rinkēvičs aicina “turēties pie kalendāra tādā veidā — 31. maijs, sapratne, ir vai nav Valsts prezidents, un kurš tas ir. Tad, lai arī kāds ir rezultāts, ir nopietna diskusija šai koalīcijai, ņemot vērā, kas ir noticis”. Viņš uzskata, ka šobrīd stāstīt, kāds varētu būt labākais vai sliktākais, vai iespējamais, vai neiespējamais valdības modelis, ir diezgan neproduktīvi: “Nedēļas laikā, līdz žurnāls ceturtdien tiks publicēts, domāju, vēl piecpadsmit reizes parādīsies tādi un citādi varianti.”

Rinkēvičs arī uzsver, ka “mēs esam situācijā, kādas sen nav bijis, tāpēc visiem ir ļoti interesanti. Pēdējā tāda kārtīga drāma, ja es nemaldos, bija ar Vairas Vīķes-Freibergas ievēlēšanu. Mazliet arī Vējoņa vēlēšanas bija tādas. Ar Zatlera un Levita ievēlēšanu viss bija daudzmaz mierīgi. Tāpēc, domāju, vienkārši ir drusku piemirsies, ka šāda turbulence ir notikusi. Varu tikai teikt, ka ir žēl, ka mums neizdevās vienoties par vienotu kandidātu.”

Vairāk lasiet žurnālā Ir šeit.