Putras katls

Arizonā esmu pieradusi uz jautājumu par savu valsti atbildēt: «Latvija, Eiropa.» Studiju biedri par to mani velk uz zoba, taču regulāri satieku cilvēkus, kuri nav dzirdējuši par Latviju, tāpēc ērtāk šķiet uzreiz piesaukt kontinentu.

Aizvadītajā nedēļā gadījās pretējs pārsteigums, piedaloties diskusijā par Krievijas karu Ukrainā — auditorijā kāds zinīgi pajautāja, vai Latvijā valdošā partija uzvarēja vēlēšanās kara dēļ?

Diskusiju organizēja universitātes Melikjana centrs, kas pēta Krieviju un Austrumeiropu. Tā bija kupli apmeklēta, ar Baltkrievijas un Armēnijas kolēģiem saņēmām pulka jautājumu, bet pēc sarunas klausītāji nāca pateikties vai izteikt atbalstu.

Par karu nākas runāt ik pa laikam, tāpēc esmu pamanījusi divus tematus, kas bieži izrādās pārsteigums sarunbiedriem. Pirmais — daudzi pat nenojauš, cik ļoti karš ir izmainījis Eiropu. Politiskā konsolidācija, ekonomiskās sankcijas un enerģētiskās atkarības pārraušana, militāro spēju izvēršana — tas viss ir jaunums cilvēkiem, kuru uztverē ASV ir vienīgās Ukrainas sabiedrotās. Ar to daļēji saistās otrs gana populārs mīts, ka tieši ASV ieroču piegādes eskalē konfliktu, tāpēc palīdzība jābremzē. Šo mītu baro Tramps, virkne citu republikāņu un arī mediju, kas reizēm skan vēl šķebīgāk par Kremļa propagandu, indējot cilvēku prātus.

Šonedēļ gan šajā nometnē pamatīgs robs — FOX bez ceremonijām atlaida zvaigzni Takeru Karlsonu. Lai izvairītos no tiesas par apmelošanu, pagājušonedēļ telekanāls piekrita maksāt 787 miljonu sāpju naudu vēlēšanu tehnoloģiju firmai. Būtu tiešām dīvaini ļaut ēterā tālāk vārīties vispopulārākajam sazvērestību putras katlam.

Līdzīgi raksti

Lai tik skan!

Kamēr Eiropas viņā malā cilvēkus apdraud negants karstums, mums turpinās «zaļā ziema». Tik vien siltuma ir, kā no Jāņu ugunskuriem un kaismīgajām cīņām pašvaldībās. Vairāki ilglaicīgie mēri zaudējuši amatus, bet Rīgā opozīcijā palikušais «uzvarētājs» Šlesers pat vicināja mēslu dakšas mītiņā pie Brīvības pieminekļa, solot «uzvarēt» visā Latvijā. Kā ar to veiksies, redzēsim Saeimas vēlēšanās nākamgad, bet pagaidām Rīgas domē iestājies lietišķs miers — jaunais mērs apstiprināts, jāsāk strādāt.Reti kurš pirms vēlēšanu kampaņas bij

Karstie Jāņi

Arvien karstāk iet pasaulē, un es nedomāju tikai termometra vasarīgos rādījumus. Izraēla masīvi bombardē Irānas kodolprogrammas objektus, Teherāna atbild ar triecieniem pa Telavivu un citām pilsētām, un arī Latvijai nākas organizēt pilsoņu evakuāciju no nāves draudiem Tuvo Austrumu peklē.

Buldozers tukšgaitā

Paldies vēlētājiem, ka cīņa par Rīgu beigusies veiksmīgi — buldozers galvaspilsētu nenošķūrēs! Tas rūc skaļi, bet tukšgaitā, jo Aināra Šlesera savtīgo interešu koalīciju ar prokremliskiem spēkiem nav tikusi pie varas.

Par ko lai balso?

Pirms pašvaldību vēlēšanām šovasar šo jautājumu dzirdu daudz biežāk nekā citkārt. Un jautātāju balsī skan gandrīz vai izmisums. Jo viņi dzīvo Rīgā un jūtas kā spīlēs starp pienākumu iet uz vēlēšanām, lai nepieļautu galvaspilsētas atgriešanos korupcijas renstelē, bet vienlaikus «gaišo spēku» kandidātiem trūkst harismas, paveikto darbu saraksts šķiet pārāk īss, vai par viņiem pirmo reizi esam padzirdējuši tikai tagad, kampaņas karstumā.Mani šis jautāju

Jaunākajā žurnālā