Žurnāls Domuzīme, 2023, nr. 2
Nepateicība, kā zināms, ir slikts paradums. Sērīgi un pārmetoši izskan «nepateicība ir pasaules alga». Simetrijai un līdzsvaram zūdot starp devēju un saņēmēju, ir pašsaprotama rūgtuma un netaisnīguma sajūta. Tomēr pēc Ivara Ijaba grāmatas Nepateicīgie 367. lappuses aizvēršanas skumjas nerodas, atstājot priecīgi nomierinošu atziņu, ka «tautas gudrībai» ir pretrunīgs raksturs un ka universālas vērtības sevi attaisno tikai saprātīgā praktiskā lietojumā.
Grāmata ir par latviešu politiskās domāšanas pirmsākumiem Eiropas kontekstos. Paša autora vairākkārt nosaukts par latviešu politiskās domas sākumstāstu, Ivara Ijaba darbs patiešām atšķiras no arhīvu atsauču un faktu pārblīvētiem empīriskiem akadēmiskiem pētījumiem. Stāsts sākas ar vēsturisko viena latvieša identitātes vēstījumu uz studenta Krišjāņa Valdemāra istabiņas durvīm 19. gadsimta vidū un noslēdzas ar veselas tautas politiskās enerģijas kulmināciju 1905. gadā.
Grāmatā skaidri nolasāms Baltijas tautu nacionālās identitātes, autonomijas un valstiskuma potenciāls 19. gadsimta Eiropas modernizācijas un emancipācijas kopsakarā. Divu koloniālvaru — Baltijas vāciešu un Krievijas impērijas — savstarpējās sadursmes ir fons, uz kura veidots stāsts par jauna, nacionāla politiskā spēka pieteikumu.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.