Izrāde Paolo un Frančeska — sievietes pašnoteikšanās spēks vai vienkārši mīlas kaislība?
Vienīgā nemirstīgā lieta uz pasaules ir mīlestība, saka režisore Indra Roga. Lai to pierādītu, viņa Valmieras Drāmas teātrī iestudējusi stāstu par slaveniem mīlētājiem Frančesku un Paolo, reizēm dēvētiem par itāļu Romeo un Džuljetu. Vai skatītājiem gaidīt aizkustinošu mīlasstāstu? Mans ieteikums — ejiet uz izrādi bez īpašām gaidām. Tad nesanāks vilties, var gadīties, ka kaut ko iegūsit.
Stāstam par Paolo un Frančesku esot dokumentāls pamats. Izdota pie vecāka vīra, jaunā sieviete sāk romānu ar vīrabrāli Paolo. Kad pēc gadiem Džovanni abus pieķer, mīlnieki, protams, mirst. Literatūrā šo stāstu pirmais iemūžina Dante, savā Dievišķajā komēdijā runājot par miesaskāri. Kā raksta pētnieki, te jūt autora līdzjūtību, jo ar šo grēku Dante bija labi pazīstams, tomēr mīlētāji ir ellē, un stāsts ir par viņu noziegumu, nevis jūtām.
Kad 19. gadsimtā Paolo un Frančeska atkal nāk modē, vēstījums jau ir cits. Laikā, kad prāta un jūtu konfliktā priekšroka tiek dota jūtām, tēma par pienākumu, kas ir pretrunā ar kaislīgu mīlestību, protams, tiek skatīta atšķirīgi no reliģiskās ētikas caurstrāvotā 14. gadsimta. Mīlasstāsts kļūst par pamatu vairākām operām, vizuālās mākslas darbiem. Iztēlojieties Rodēna Skūpstu — tie ir Frančeska un Paolo, skaisti, brīvi, dabiski.
Turklāt 19. gadsimts sev līdzi nes vēl vienu akcentu — senais stāsts kļūst protofeministisks, tas ir, feminisma idejas iemiesojošs vēl pirms kustības rašanās. Tiek akcentēts, ka Frančeska savu likteni veido pati, attiecībās ir līdzvērtīga partnere; galu galā, pat Dievišķajā komēdijā notikušo stāsta viņa, bet Paolo klusē. Pasaulē, kurā valda vīrieši, Frančeska panāk, ka dominējošā ir viņas stāsta versija.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.