
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības rīkotais pedagogu un mediķu protesta gājiens Rīgā. Foto - Evija Trifanova, LETA
Es nesaprotu, kā tas ir iespējams, ka lielas skolas (vairāk nekā 1000 skolēnu) administrācija ar oficiālu rīkojumu informē vecākus par to, ka trīs dienas notiks skolotāju streiks. Vai tad skolas administrācija ir streika atbalstītāja un rīkotāja?
Vēl vairāk es nesaprotu, kāpēc šāds skolas administrācijas rīkojums ir uzdrukāts uz veidlapas, uz kuras ir mazais Latvijas valsts ģerbonis.
Bet visvairāk mani mulsina divi citi pašā rīkojumā minētie streika norises nosacījumi.
Pirmkārt, ar melnu uz balta stāv rakstīts, ka streika laikā skolā ēdināšanas pakalpojumi netiks sniegti. Tas, manuprāt, izskatās pēc skolas administrācijas aktīvas līdzdalības streika organizēšanā. Ja administrācijas rīkojumā uz veidlapas ar mazo Latvijas valsts ģerboni ir rakstīts, ka ēdināšanas nebūs, tad tādējādi, manuprāt, tiek NETIEŠI (?!) pateikts, ka bērniem skolā nav jābūt. Nebūs ēdināšanas, nebūs bērnu – tas taču ir skaidrs. Pat ja vecākiem ir svarīgi, lai bērns vismaz skolā būtu paēdīs. Nekas – pabadosies!
Par bērnu neēdināšanu – tas ir pirmais jautājums LIZDAi. Ar kādām LIZDA pilnvarām, ar kādiem arodbiedrības lēmumiem un noformētiem dokumentiem tas ir bijis iespējams?
Otrs jautājums tai pašai LIZDAi ir saistīts ar skolu ēdināšanas firmām. Kā TAS ir iespējams, ka komercuzņēmumi, kam komercdarbība ir primāra lieta, piekrīt skolas administrācijas lēmumiem vairākas dienas nesniegt ēdināšanas pakalpojumus? Tas nozīmē, ka netiek pasūtīti produkti, netiek gatavotas brokastis, pusdienas, launagi – ļoti lielos apjomos. Ar kādām pilnvarām, lēmumiem un tos saturošiem dokumentiem LIZDA ir spējusi "SAKĀRTOT" arī šo jautājumu? Jo ar ēdināšanu saistīto uzņēmumu un lauksaimnieku ķēdīte, daudzu ēdienu gatavošanā, piegādē nodarbināto cilvēku ķēdīte ir gara, bet lēmums par streika rīkošanu tika novilcināts līdz pēdējai darbdienai.
Vai tiešām tā ir iespējams, ka viena arodbiedrība visā valstī demonstrē iespēju diktēt pašvaldībām, skolām pieņemt šādus nehumānus, pazemojušus lēmumus?
Novēlu žurnālistiem izpētīt visu ar streiku saistīto lēmumu pieņemšanu un tā dokumentēšanu, kā arī LIZDA sēžu protokolus un saraksti ar streikošanā iesaistītajām arodorganizācijām, kā arī, pasarg Dievs, pašvaldībām un skolu administrāciju.
Pagaidām notiekošais, manuprāt, ir vērtējams kā populisms, afēra un/vai provokācija. Būšu priecīgs, ja šāds pieņēmums būs maldīgs.
Autors ir skolotājs