2022. gada nogalē attīstības finanšu institūcija ALTUM uzsāka jaunu atbalsta programmu daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes uzlabošanai un pārejai uz atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu, kopumā piedāvājot finansējumu 57,2 miljonu eiro apmērā, atbalstot 49% no attiecināmajām izmaksām. Līdzšinējā aktivitāte ir gaužām zema, tomēr jau līdz 2030. gadam ir jāsper liels solis uz priekšu ēku energoefektivitātes nodrošināšanā, tāpēc iedzīvotājiem ir jāapzinās, ka ir pienācis pēdējais brīdis, kad celties un lēkt iekšā šajā braucošajā vilcienā.
Parīzes nolīgums un Eiropas zaļais kurss paredz, ka Eiropā, tātad arī Latvijā, siltumemisiju gāzes (SEG) līdz 2030. gadam ir jāsamazina par 55% attiecībā pret 1990. gadu. Nekustamā īpašuma apsilde ir viens no lielākajiem SEG emitentiem jeb ražotājiem, līdz ar to energoefektivitāte kļūs arvien būtiskāka.
Jaunās atbalsta programmas finansējums paredzēts aptuveni 170 daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes uzlabošanai un pārejai uz atjaunojamiem energoresursiem. Tāpat šī programma paredz, ka līdz 2026. gada 31. martam ēku renovācijai un dokumentācijai jau jābūt pabeigtai, tātad tās ir tikai trīs pilnas būvniecības sezonas. Tas nav daudz, ņemot vērā, ka renovācijas projekti, sākot ar kopsapulcēm līdz nodošanai ekspluatācijā, var aizņemt pat 2-3 gadus.
Latvijā līdz šim renovēti nepilni 10% daudzīvokļu ēku
Sākoties jaunai programmai, ir būtiski analizēt, kas paveikts pēdējo sešu gadu laikā. Noslēdzoties daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes (DME) programmai, kura sākās 2016. gadā un noslēgsies šogad, kopumā bija pieejams finansējums 201,5 miljonu eiro apmērā, sniedzot atbalstu līdz 50% no attiecināmajām izmaksām. Šajā laikā Latvijā tika renovētas 634 daudzdzīvokļu mājas. Tas var šķist daudz, tomēr kopumā renovēto māju skaits nepārsniedz 10% no visām daudzdzīvokļu mājām.
SEB banka šajā periodā finansēja 161 projektu. Visvairāk ēku renovācija ir finansēta Liepājā, Olainē un Valmierā. Vislielākā aktivitāte bija 2018., 2019. gadā un 2022. gadā. Rezultātā siltuma patēriņš šajās ēkās tiek samazināts vidēji 50% un pat 60% apmērā.
Cenu kāpums neizbēgams arī ēku renovācijā
Pēdējo gadu laikā ir noticis būtisks renovācijas izmaksu kāpums, proti, vidējās renovācijas izmaksas no 170 eiro/kv.m. 2017. gadā ir kāpušas līdz gandrīz 400 eiro/kv.m. 2022. gadā. Tiesa gan, arī enerģijas izmaksas ir kāpušas, īpaši pēdējos gados. Līdz ar to, neraugoties uz būvdarbu izmaksu pieaugumu, proporcionāli joprojām būtiski var ietaupīt uz energoresursu rēķina.
Inflācija 2022. gadā bija netipiski augsta, kas izraisīja procentu likmju celšanos. Saistību uzņemšanās un iespēja atmaksāt aizdevumu vienmēr ir jāizvērtē ļoti rūpīgi, tomēr ir vērts atcerēties ekonomikas cikliskumu un to, ka jau esam piedzīvojuši svārstīgas procentu likmes, piemēram, 3 mēnešu Euribor 2008. gadā bija 5%, no 2015. gada līdz 2022. gadam negatīvs, šobrīd – virs 3%.
Energokrīze nav īstermiņa problēma, līdz ar to arī turpmāk, visticamāk, saskarsimies ar dažādiem izaicinājumiem, tai skaitā, cenu svārstībām dažādu apstākļu ietekmē, gāzes pieejamību nākamajās apkures sezonās, granulu un šķeldas cenas svārstībām – dažādu faktoru kopumu, kas atstās ietekmi uz apkures izmaksām.
Esošie globālie apstākļi, proti, karš, inflācija, enerģijas krīze, procentu likmju kāpums, mūs visus ieliek vienā laivā ar nosaukumu “Nenoteiktība, pieaugušas būvniecības izmaksas un procentu likmes, augsta energoresursu cena”. Protams, tā visa ir realitāte, bet ir vērts pavērtēt, kādi potenciālie notikumi mūs sagaidītu nākotnē? Vai ir gaidāmas vēsturiskās enerģijas cenas, vai paliks lētāki būvmateriāli, vai būvnieku darbaspēka izmaksas būtiski samazināsies un vai samazināsies prasības pēc energoefektīvām ēkām?
Domājot par savu īpašumu energoefektivitātes uzlabošanu, jāņem vērā būtisks fakts – periodos, kad ir īpaši augsts pieprasījums pēc konkrētiem pakalpojumiem vai produktiem, to cena būtiski sadārdzinās, līdz ar to aicinām būt īpaši aktīviem un veikt ieguldījumus tad, kad pieprasījums ir zemāks. Un te jāapzinās – jo tuvāk nāks noteiktais beigu termiņš, jo lielāka rosība sāksies.
Ieguvums ir ne tikai energoefektivitāte, bet arī drošība
Katra īstenojamā projekta, proti, katras ēkas renovācijas, mērķis ir sasniegt vismaz 30% primārās enerģijas ietaupījumu, kā arī uz katriem renovācijas projekta attiecināmo izmaksu pieciem tūkstošiem eiro primārās enerģijas ietaupījumu aptuveni 1 MWh/gadā. Kopumā tas nozīmē vismaz 14 423 MWh ietaupījumu, pārrēķinot pēc 2023. gada marta AS Rīgas siltums tarifa, kas veido 2,4 miljonus eiro ietaupījumu katru gadu. Renovētā ēkā dzīvokļu īpašnieki var regulēt sev komfortablu siltumenerģijas temperatūru un maksāt tikai par patērēto siltumenerģiju. Tāpat renovētā ēkā pieaug arī dzīvokļa īpašuma vērtība, turklāt tas radīs arī lielāku interesi no potenciālajiem pircējiem, jo augstās energoresursu cenas mums ir iemācījušas vērtēt, cik energoefektīvs ir īpašums.
Vēl viens būtisks faktors ir ēkas uzturēšana tehniski drošā stāvoklī, jo esošās ēkas ir nolietotas, dažām pat tuvojas ekspluatācijas beigu termiņš un bez pienācīgas aprūpes to vairs nevarēs pagarināt.
No sarunām līdz realizētam renovācijas projektam
Lielākā daļa daudzdzīvokļu māju iedzīvotāju vēl nav “izgājuši cauri” renovācijas darbu procesam. Pirms sarunu uzsākšanas ar iedzīvotājiem par plānu veikt renovācijas darbus, ieteicams piesaistīt ekspertu, kurš spēs izskaidrot visu renovācijas darbu procesu no A līdz Z. Pilnīgāka izpratne par projektu ļaus novērst dziļi iesakņojušās bažas un pieņēmumus.
Viens no biežāk dzirdētajiem argumentiem ir par lielajām projekta izmaksām. Protams, daudzdzīvokļu ēkas renovācija nav lēts prieks, tomēr tieši tādēļ iedzīvotāji tiek aicināti izmantot atbalsta programmu. Tāpat būtiski pieminēt, ka, piesaistot bankas kredītu, dzīvoklis nav jāieķīlā. Atbildība veikt kredītmaksājumus ir tāda pati, kā veikt komunālos maksājumus.
Ja ir jau sperts pirmais solis un iedzīvotāju vairākumam ir skaidrs, kāpēc ir nepieciešama mājas renovācija, nākamais posms ir projekta realizācija. Pieredze, kompetence un vēlme sakārtot dzīvojamo fondu ir viens no būtiskākajiem nosacījumiem veiksmīgam projektam. Iedzīvotājiem jāparūpējas, lai projekta realizētājs būtu ar nepieciešamām kvalifikācijām, kā arī būvnieks ar pieredzi attiecīgo darbu veikšanā. Tas noteikti atmaksāsies ar ātrāku un kvalitatīvāku projekta realizāciju.
Kad projekts ir realizēts, protams, ir jānosvin uzvara, jo iedzīvotāji ir veikuši būtisku ieguldījumu nākotnē un varēs dzīvot sakārtotā un glītā vidē, turklāt maksājot mazākus apkures rēķinus. Svarīgi arī apkārtējiem kaimiņiem rādīt piemēru, iedrošinot un rādot ieguvumus no renovētas ēkas.
Ko darīt, ja daudzdzīvokļu mājā tomēr ir vairāk skeptisko kaimiņu? Jāatzīst, ka pārliecināšana var būt laikietilpīgs process, kas prasīs pacietību un arī detalizētus skaidrojumus, tāpēc arī te talkā var nākt zinošs eksperts. Bet var sākt ar kādu neformālu kaimiņu saliedēšanās pasākumu, piemēram, draudzīgu talku vai iepazīšanās pikniku nama pagalmā.
Labākais laiks rīcībai ir tagad
Sasummējot visu kopā un mēģinot atbildēt uz jautājumu, vai šobrīd ir piemērots laiks ēku renovācijai, ir vērts padomāt, vai mēs varam prognozēt, kad iestāsies “ideālais” laiks renovācijas darbu veikšanai?
Septiņi gadi paskries nemanot un termiņš par obligāto siltumemisiju samazinājumu, kas saistīts ar ēku apsildi, neizbēgami stāsies spēkā. Tāpēc aicinu būt apzinīgiem un skatīties ilgtermiņā, lai vēlāk nenāktos veikt ēku renovāciju steigā un samierināties ar daudz lielākām izmaksām.
Autors ir SEB Finanšu konsultāciju vadītājs
Pagaidām nav neviena komentāra