Aresta orderis un prezidents ir vārdi, kuriem parasti nevajadzētu būt vienā ziņu teikumā. Tomēr reizēm līderi tiktāl sapinas varas kārē, ka kļūst par noziedzniekiem.
Likteņa ironija, ka nupat jaunumi par aresta orderi piemeklējuši divus dažādus, bet ar savu diženumu līdzīgi apsēstus sociopātus. Drūmo tirānu Putinu, kas impērisko ambīciju dēļ šķiež asinis Ukrainā, un klaunu Trampu, kas bezspēcīgās dusmās par amata zaudējumu šķaidīja kečupu uz Baltā nama sienām.
Kamēr rakstu šo sleju, policija izveidojusi barikādes ap tiesu Manhetenā un mediji spriež par nākamajiem soļiem, ja tiešām notiks ASV vēsturē nepieredzētais — bijušo prezidentu apsūdzēs kriminālpārkāpumā. Pats Tramps jau piekliedzis internetu ar žultainiem pārmetumiem par politisko vajāšanu, aicinot protestētājus iet ielās un glābt nāciju. Iemesls gan ir sens un Trampa mērogam sīks — runa ir par 130 tūkstošu dolāru slēptu maksājumu pornoaktrisei, lai pirmās prezidenta kampaņas laikā apklusinātu viņas vēlmi klāstīt medijos intīmas atmiņas par Trampu.
Cita lieta ir Starptautiskās Krimināltiesas izdotais aresta orderis Putinam par Ukrainā pastrādātajiem kara noziegumiem — tūkstošiem bērnu deportēšanu. Tas noliek pašpasludināto padomju impērijas atjaunotāju uz vēstures apsūdzēto sola neatkarīgi no tā, vai viņš pirms savas pēdējās elpas nonāks aiz restēm vai ne. Putina tiesāšana gan dotu iespēju Krievijai beidzot sākt šķetināt pirms gadsimta sākto padomju noziegumu murskuli, kas nostumts nācijas zemapziņā un piesegts ar «fašisma uzvarētāju» lauriem.
Trampa intriga atrisināsies drīz, uz Putinu diemžēl būs jāgaida.
