Patlaban automobiļu ražotāju lielvalsts Vācija ir pret iekšdedzes dzinēju aizliegšanu Eiropas Savienībā no 2035. gada un pieprasa sakārtot likumdošanu par labu arī sintētisko degvielu izmantošanai. Jautājuma aktualizēšana ir atbalstāma arī Latvijā, jo svarīgi apsvērt jebkuru tehnoloģisko iespēju, kas ļautu mums virzīties tuvāk klimatneitralitātei. Turklāt alternatīvi varianti veidotu konkurenci un jaunas tendences.
Vācija neatbalsta iekšdedzes dzinēju aizliegšanu
Ņemot vērā, ka vairākas valstis, tai skaitā Vācija, paudušas iebildumus par iekšdedzes dzinēju aizliegšanu, apdraudēta Eiropas Parlamenta un Eiropadomes vienošanās par iekšdedzes dzinēju aizliegšanu Eiropas Savienībā no 2035. gada. Lai arī vienošanās tika panākta pērnā gada oktobrī, līdz oficiālai likuma pieņemšanai jāveic konkrēti soļi. Viens no šiem soļiem bija marta sākumā plānotais Eiropas Savienības valstu balsojums, lai apstiprinātu attiecīgo aizliegumu, taču pagaidām tas atlikts.
Vācija cīnās, lai no aizlieguma tiktu izslēgti automobiļi, kas darbojas ar sintētisko degvielu, piemēram, biodegvielu un biometānu. Tādējādi Vācijas transporta un digitālās infrastruktūras ministrs vērš uzmanību, ka Eiropas Komisija nav publiskojusi papildu likumprojektu attiecībā uz to, kā pēc 2035. gada varēs reģistrēt jaunus automobiļus, kurus darbina ar klimatneitrālām degvielām. Jāņem vērā, ka jau tuvākajos gados transporta nozare būtiski mainīsies, kas lielā mērā būs atkarīgs no pieejamajiem energoresursiem un alternatīviem resursu ieguves avotiem. Pie tā pašlaik tiek strādāts kā Latvijā, tā visā pasaulē. Būtiskāk nekā jebkad ir nepieņemt pārsteidzīgus lēmumus, kas tuvākajā nākotnē neļautu transporta nozarei virzīties klimatneitralitātes virzienā tik strauji, kā to vēlamies.
Papildus tam jau iepriekš Itālija, Portugāle, Slovākija, Bulgārija un Rumānija ir aicinājušas atlikt aizliegumu uz vēlāku laiku (2040. gadu), lai nodrošinātu vairāk laika esošās infrastruktūras pielāgošanai, kas būtiski ir arī Latvijas kontekstā.
Aizliegšanas atcelšana sniegtu attīstības iespējas nozarē
Dabas resursu pieejamība kādā brīdī pasaulē beigsies, līdz ar to patlaban esošie plāni par attiecīgo aizliegumu ir tikai loģisks solis planētas aizsardzībai. Jautājums tikai – vai esam ņēmuši vērā visus ietekmējošos faktorus? Ņemot vērā tādu automobiļu ražotāju lielvalstu kā Vācija un Itālija nostāju šajā jautājumā, aizlieguma atcelšana var tikt panākta un tā rezultātā radītas papildu attīstības iespējas transporta nozarē.
Iekšdedzes dzinēju ražošanas aizlieguma atcelšana nozari ietekmētu pozitīvi, jo būtu attīstības iespējas alternatīviem variantiem, kas veidotu konkurenci un jaunas tendences. Esošajā situācijā nozare virzās uz to, ka vairākums ražotāju piedāvās tikai elektriskos spēkratus, līdz ar to kategorisks iekšdedzes dzinēju automobiļu ražošanas aizliegums pārtrauktu atsevišķas attīstības iespējas nozarē. Jaunie noteikumi nāktu par labu elektrisko automobiļu ražotājiem, taču būtiski samazinātu konkurenci kopējā tirgū un radītu monopola iespējas ražotāju pusē.
Turklāt bateriju ražošana elektriskajiem automobiļiem nav ekoloģisks process. To sastāvā ir tādas toksiskas vielas kā litijs, niķelis, arsēns un daudzas citas. Viena elektromobiļa ražošanas procesā izdalās gandrīz četras tonnas CO2 – lai to kompensētu, transportlīdzeklis ir jāizmanto vismaz astoņus gadus. Turklāt vienas tonnas litija saražošanai (kā pietiek aptuveni 100 automobiļu baterijām) nepieciešams aptuveni divi miljoni tonnu ūdens.
Īsām distancēm elektromobilis, garām – alternatīvi varianti
Svarīgi būtu dot iespēju nozarē atrast vēl citas videi draudzīgas alternatīvas, nevis likt uzsvaru uz elektromobiļiem. Jāmeklē veidi, kā mobilitāti varētu variēt. Piemēram, ja ir nepieciešamība pārvietoties mazos attālumos, tam vajadzētu izmantot velosipēdu vai elektrisko skūteri, nedrīkst arī aizmirst par sabiedrisko transportu. Elektromobilis būtu ideāls variants izmantošanai pilsētas vai piepilsētas teritorijās un ar maksimālo pieejamo nobraukšanas attālumu no 300 līdz 500 kilometriem.
Viens no lielākajiem piesārņotājiem pilsētās ir izplūdes gāzes, jo auto skaits centralizējas, tādējādi radot piesārņojumu. Tāpēc viens no risinājumiem būtu nevis aizliegt iekšdedzes dzinēju auto pavisam, bet aizliegt ar tādu iebraukt pilsētās, tur izmantojot tikai elektrisko automobili. Savukārt elektromobilis nav labākais risinājums, ja transportlīdzeklis nepieciešams gariem un ilgstošiem attālumiem, tāpēc lielākiem attālumiem būtu jādomā par dabai saudzīgu degvielas alternatīvas attīstību, piemēram, attīstot ūdeņraža degvielas šūnu tehnoloģiju. Mobilitātes nākotnes attīstībā būtiski skatīties arī uz starpnozaru inovācijām, jo, pielāgojot dažādus risinājumus un skatoties, kā uzlabot ikvienu transporta nozares posmu – no transportlīdzekļu ražošanas līdz cilvēku pārvietošanās paradumiem, varam būt droši, ka ejam pareizā virzienā.
Sintētiskās degvielas izmantošana, par ko ir Vācijas valdība, būtu videi draudzīgāka, un tās izmantošana varētu kalpot kā alternatīva elektriskajiem transportlīdzekļiem. Turklāt šī degviela padarītu automobiļus ar iekšdedzes dzinējiem par bezizmešu transportlīdzekļiem. Pārmaiņas ir obligātas, lai Eiropas Savienība varētu kļūt par CO2 neitrālu reģionu, tomēr svarīgi būtu apsvērt jebkuru tehnoloģisko iespēju, kuru var izmantot un kurai var pielāgot infrastruktūru, lai virzītos tuvāk klimatneitralitātei.
Autore ir AVIS pilna servisa līzinga departamenta vadītāja
Komentāri (2)
kolpants 22.03.2023. 05.23
Turklāt vienas tonnas litija saražošanai (kā pietiek aptuveni 100 automobiļu baterijām) nepieciešams aptuveni divi miljoni tonnu ūdens.
Как бы да… Но ведь дело в том, что в ЕС этот металл не добывают) То есть вся эта грязь и СО2 все-таки не у нас прямо под окнами будут. Да, потепление вроде как и есть..в коротком горизонте. А в длинном..вроде как и нет..Но зато такой неплохой момент убрать всю грязь подальше)
0
QAnon 21.03.2023. 16.17
“Vācija cīnās, lai no aizlieguma tiktu izslēgti automobiļi, kas darbojas ar sintētisko degvielu, piemēram, biodegvielu un biometānu.”
——————–
Vai tad biometāns nav biodegviela un patiesībā viss izmantotais metāns ir radies dabas bioloģiskos procesos. Varbūt biodegvielas vietā būtu bijis jāmin bioetanols? Tās, protams, nav sintētiskās degvielas. Vēl ir gandrīz neizsmeļami metāna hidrāta un sērūdeņraža hidrāta krājumi, kas nepārtraukti atjaunojas jūru un okeānu dibenos, kur nav skābekļa, kuru ieguve vēl ir bērna autiņos. Hidrāti ik pa brīdim sadalās un nonāk ūdens virpusē un tālāk atmosfērā.
Sintētiskās būs: (CtL – coal to liquid pēc “Fischer-Tropsch” metodes ), ko vācu armija izmantoja WWII, nedodot absolūtam ļaunumam un tā nesējiem, sub-human, iznīcināt Eiropas civilizāciju, (GtL – gas to liquid “ieguves pamatā arī ir Fischer-Tropsch sintēzes process”) un (BtL – biomass to liquid), no gāzģeneratorā iegūtā H2 un CO, jeb tā sauktā ūdens gāze, sintezētais metanols.
Nākotnes degviela būs sintezēta no CO2 un H2O, ja ir enerģijas avots, kuras ražošanā visnopietnākie pētījumi ir Izraēlai, To, faktiski bezgalīgos daudzumos varēs saražot zemēs, kur ir lauksaimniecībā neizmantojamie tuksneši un termālie energoresursi, kā piemēram Islande un Kamčatkas pussala, kuru pēc atbrīvošanas un derusifikācijas japāņi padarīs līdzīgu Saudi Arābijai.
Viena lieta, ja būs neierobežoti energo resursi, gan nopietni biedē. Neprātīgā cilvēce apūdeņos tuksnešus, kur audzēt barību parazītsugām un kad to īpatņu daudzums būs pieaudzis 100 reižu, Dievs izlems, basta un ar uguni nopostīs visu zemi. Aizies bojā ne tikai vājprātīgie “kritiskās rases teorijas” sludinātāji, bet arī visi pārējie par to, ka tos izdzimteņus nepadarīja nekaitīgus.
0