Militārajos iepirkumos jāvairo konkurence

Situācija, kad aizsardzības nozares finansējums tiek uzturēts zem NATO paredzētās 2% likmes no IKP, ir pārtraukta pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā. Pakāpeniski tas uzlabojas. Jau kopš 2014. gada aizsardzības joma pamazām ir nonākusi prioritāšu vidū, esam sasnieguši nepieciešamos rādītājus. Ļoti svarīgi, ka atvēlētie līdzekļi tiek izlietoti mērķtiecīgi, sniedzot vēlamo rezultātu valsts aizsardzības spēju celšanai. Tas ir saistīts ar militāro iepirkumu procedūrām, kuras praktizē, lai iegādātos nepieciešamo aprīkojumu vai pakalpojumus.

Cik kvalitatīvas ir procedūras miltārajos iepirkumos? Vai Latvija par nodokļu maksātāju naudu saņem labākos iespējamos risinājumus? Nav jābūt nozares speciālistam, lai, apkopojot masu medijos izskanējušo informāciju par problēmām ar formas tērpu, sapieru lāpstiņu, munīcijas u.c. iepirkumiem, būtu skaidrs, ka kaut kas ir uzlabojams. Ja ir norādes par uzlabošanas nepieciešamību, tad tā ir jāveic, jo militārie iepirkumi ir valsts nacionālās drošības jautājums.

2023. gada aizsardzības budžets ir plānots 747,71 miljons eiro. Atbilstoši Ministru kabineta lēmumam, sākot ar 2018. gadu, aizsardzībai paredzēts ne mazāk kā 2% no IKP – 2023. gada aizsardzības budžets ir plānots 2,07% no IKP. Latvijas mērogiem diezgan iespaidīgi finansiālie līdzekļi, līdz ar to varētu teikt, ka finansējuma jautājums būtu atrisināts. Kā atrisināt iepirkto produktu kvalitāti? Konkurence!

Konkurence tiek mākslīgi ierobežota

Pieredze rāda, ka Latvijā bieži vien konkurence tiek mākslīgi ierobežota. Šī problēma pastāv ne tikai militārajos, bet arī citos valsts pārvaldes iepirkumos. Konkurences mākslīga ierobežošana iepirkumos var izpausties dažādi. Viens no vispārēji piekoptajiem veidiem ir tehniskās specifikācijas sastādīšana atbilstoši noteikta piegādātāja spējām. Ir pat nācies saskarties ar gadījumiem, kad tiek izvirzīta prasība uz vienu atsevišķu ražotāja produktu, tādējādi klaji pārkāpjot likuma normas. Šis konkurences ierobežošanas veids gan tiek risināts, un pēdējie grozījumi Publisko iepirkumu likumā sniedz rīkus šādu situāciju novēršanai, paredzot vismaz divus piedāvājumus, lai iepirkumu atzītu par izdevušos. Te tomēr varētu rasties jautājums, kāpēc gan ne trīs piedāvājumus, kā tas ir Eiropas Komisijas finansētajos projektos.

Militārie iepirkumi ir specifiski un tiek organizēti, vadoties no Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likuma, kas vienmēr tiek izmantots kā iegansts, lai neatklātu informāciju par iepirkumu līgumu nosacījumiem. Ir saprotams, ka nacionālās drošības apsvērumi var paredzēt kādas informācijas neizpaušanu, diemžēl jāatzīst, ka tas tiek izmantots gan pamatoti, gan nepamatoti. Tas ļoti spēcīgi var ietekmēt godīgu konkurenci. Tādējādi veidojas gadījumi, kad ar noteiktu Latvijas uzņēmumu noslēdz līgumu par munīcijas piegādi bez jebkādu konkursu izsludināšanas, turklāt izmaksājot šim uzņēmumam apjomīgu avansu bez garantiju sniegšanas, kā tas nozarē ir pieņemts. Pēc tam tiek risinātas problēmas, kas radušās, šim uzņēmumam laikus nepiegādājot munīciju.

“Vietējās ražošanas” absolutizēšana palielina korupcijas risku

Vietējo ražotāju nekritiska lobēšana ir ļoti izplatīts konkurenci ierobežojošs apstāklis, kas tiek izmantots militārajos iepirkumos. Ir apsveicama vietējo ražotāju atbalstīšana, bet tas jādara ar citiem līdzekļiem – grantiem, dažādām garantijām, kontaktinformāciju u.c. Tam jāveicina vietējo ražotāju konkurētspēja. Ja vietējie ražotāji spēj uzvarēt militāros iepirkumus tikai ar nosacītu, vietējiem ražotājiem labvēlīgu kritēriju izvirzīšanu, tad iegūstamais produkts nevar tikt uzskatīts par konkurētspējīgu. Ir gadījumi, kad pazīstami ārzemju ražotāji, kas investējuši produkta izpētē un attīstībā milzīgus finansiālos līdzekļus un realizē savu produktu spēcīgākajās NATO dalībvalstu armijās, izstājas no iepirkuma procedūras Latvijā tieši vietējo ražotāju atbalstošo nosacījumu dēļ. Turklāt ir uzņēmumi, kas iemanās parodēt ražošanu, ja tā netiek īpaši noteikta iepirkuma nolikumā, veicot tikai lokālu produkta iepakošanu, bet pašu produktu importē no ārzemēm. Mūsu ieskatā, “vietējās ražošanas” absolutizēšana palielina korupcijas risku.

Iepirkumu nolikumos parādās pat komiski kritēriji, kas kalpo kā iesniegto piedāvājumu novērtējuma kritērijs. Piemēram, preces ražošanas vietas adrese un attālums no preces ražošanas vietas līdz piegādes vietai, mērot taisnā līnijā pēc Google Map. Šis gan ir traģikomiski, jo runa ir par novērtējuma kritēriju Latvijas aizsardzības apgādei. Pateicoties Iepirkumu uzraudzības biroja iesaistei, šis konkrētais kritērijs tika izņemts, bet nav garantijas, ka līdzīgas domāšanas recidīvi neparādīsies nākotnē.

Vietējo ražotāju stimulēšana iepirkumos ilgtermiņā nepalīdzēs nevienam vietējam uzņēmumam. Uzņēmumi nebūs ilgtspējīgi, ja viņu pastāvēšana ir atkarīga tikai no vienas  nelielas valsts armijas pasūtījumiem.

Tas noved tikai pie ierobežotas konkurences iepirkumos, kas rezultējas produkta iegādē, par kuru tiek pārmaksāts.

Vietējā ražošana tiek pozicionēta kā piegādes drošības garants militāra konflikta apstākļos. Šis arguments neiztur kritiku – patiesībā ir otrādi. Domāju, ka pirmsākumi tam meklējami 2016. gadā, kad ar mērķi pastiprināt vietējo uzņēmumu iesaisti Nacionālo bruņoto spēku apgādē, Aizsardzības ministrija izstrādāja Latvijas Aizsardzības un drošības industrijas atbalsta politiku. Ukrainas piemērs skaidri norāda, ka šī politika ir pārskatāma. Redzam, kas notiek kara darbības skartajos reģionos, ražošana tur nemaz nav iespējama. Ražotnes ir vai nu aizvērtas, vai pārceltas uz citiem reģioniem/valstīm. Tieši apgāde no ārvalstīm ļauj Ukrainai nodrošināt savu armiju, nevis vietējā ražošana. Turklāt Ukrainas ražošanas potenciāls ir bijis ļoti augsts pirms kara. Svarīgi ir nodrošināt, ka kara apstākļos Latvijas armijas apgāde netiek traucēta, tātad ir jāapsver piegādātāju diversifikācijas iespējas.

Papildus ir jāielāgo, ka vietējie ražotāji tik un tā izmanto izejvielas no ārzemēm un krīzes gadījumos šie izejmateriāli ir ierobežoti. Piegādātāji var censties nodrošināt lielāko pasūtījumu veicējus, bet mazo apjomu pasūtītāji var palikt neapkalpoti. Šis ir cits apsvērums, kas jāņem vērā. Latvijas armijas pasūtījumi ir mazi, salīdzinot ar citu valstu pasūtījumiem, bet tieši apjoma daudzums ir faktors, kas veicina produkta ražošanas lietderīgumu, tātad izdevīgāku cenu.

 

Autors ir uzņēmuma Eurosec vadītājs Latvijā, atvaļināts rezerves virsnieks