Pandēmijas krīze un Krievijas militārā agresija Ukrainā mainīja Eiropas Savienības un Latvijas izaugsmes trajektoriju. Piegādes ķēžu traucējumi, energoresursu dārdzība un inflācijas kāpums, kā arī globālā pieprasījuma samazināšanās negatīvi ietekmēja Latvijas izaugsmes tempus, apgrūtinot Latvijas atpalicības samazināšanu no Baltijas kaimiņvalstīm, un iezīmēja akūtas budžeta politikas problēmas. Plānojot valsts budžetu, atslēgvārds ir nenoteiktība. Budžets tiek veidots brīdī, kad Latvija slīd recesijā kombinācijā ar inflāciju.
Budžetam naudas var būt mazāk, nekā cerēts
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt drukātā vai digitālā žurnāla abonentam. Esošos abonentus laipni lūdzam ienākt:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.