Pandēmijas krīze un Krievijas militārā agresija Ukrainā mainīja Eiropas Savienības un Latvijas izaugsmes trajektoriju. Piegādes ķēžu traucējumi, energoresursu dārdzība un inflācijas kāpums, kā arī globālā pieprasījuma samazināšanās negatīvi ietekmēja Latvijas izaugsmes tempus, apgrūtinot Latvijas atpalicības samazināšanu no Baltijas kaimiņvalstīm, un iezīmēja akūtas budžeta politikas problēmas. Plānojot valsts budžetu, atslēgvārds ir nenoteiktība. Budžets tiek veidots brīdī, kad Latvija slīd recesijā kombinācijā ar inflāciju.
Šogad Eirozonas lielākais izaicinājums ir sabalansēt inflācijas apkarošanas ierobežojošo monetāro politiku, kas neizbēgami palēnina IKP izaugsmi, ar efektīvu fiskālo politiku. Arī Latvijā, veidojot šā gada un nākotnes budžeta politiku, nepieciešams pakāpeniski mainīt valsts parāda dinamiku, kas izveidojusies krīzes laikā.
Lai sociāli atbalstītu iedzīvotājus un uzņēmējus, valdība jau pandēmijas krīzes sākumā izveidoja atbalsta mehānismus, kas palīdzēja sabiedrībai tikt galā ar krīzes grūtībām, bet būtiski palielināja budžeta deficītu — līdz 4,3% no IKP 2020. gadā un līdz pat 7% no IKP 2021. gadā. Attiecīgi pieauga arī valsts parāds.
Eiropas Komisija deva dalībvalstīm šādu iespēju, pēc būtības atceļot fiskālos ierobežojumus. Kad jau likās, ka esam no pandēmijas krīzes diezgan atguvušies un varam deficītu samazināt, sākās Krievijas karš un valdībai atkal vajadzēja sniegt atbalstu energoresursu dārdzības dēļ.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.