Viestura Kairiša izrādes centrā ir izcila Ievas Segliņas aktierspēle
Henrika Ibsena lugu mūsdienās iestudēt nav viegli. Tā sarakstīta 1865. gadā, bet kopš tā laika pasaule ir ļoti mainījusies, kaut vai — kļuvusi sekulāra. Lai arī Ibsens uzstāja, ka viņa literārais darbs nav reliģiozs un Branda kristīgās aizrautības vietā var iedomāties jebkuru ideju, teksts tomēr runā par ticību tieši reliģijas izpratnē. Kurš ticības veids ir pareizais, tas lugā burtiski ir dzīvības vai nāves jautājums, jo — kas gan ticīgam cilvēkam var būt svarīgāks par dvēseles glābšanu? Bet galvenais — tā ir liela ideja, ne velti lugas beigās, kas gandrīz jau nekaunīgi atgādina Gētes Fausta finālu, Brands tiek tēlots līdzīgs Kristum.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt drukātā vai digitālā žurnāla abonentam. Esošos abonentus laipni lūdzam ienākt:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.