Raksta autors Eriks Mistevičs. Publicitātes foto
Jau vairāk nekā 250 gadus Centrāleiropa cīnās ar to pašu. Pirms 160 gadiem notika sacelšanās, kuras laikā poļi, ukraiņi, lietuvieši un baltkrievi kopīgi vērsās pret Krievijas cara despotismu un Krievijas imperiālismu. Šodien viņi vienojas palīdzībā Ukrainai.
Es dzīvoju Polijas galvaspilsētā Varšavā. Taisnā līnijā tas ir 150 km attālums no Baltkrievijas robežpilsētas Brestas, kas šodien atrodas zem Putina zābaka.
Jau 250 gadus krievi ik pēc dažām desmitgadēm veic maršrutu Bresta - Varšava, dodoties imperiālistiskā soda ekspedīcijā uz Varšavu, ik reizi vēloties uz visiem laikiem iznīcināt Poliju, nogalināt poļus. Scenārijs joprojām ir viens un tas pats: vienā virzienā viņi pārvietojas zirgu pajūgos, XX gs. - jau brauc ar tankiem, dedzinot, nogalinot, izvarojot; viņi slepkavo poļu inteliģenci, pārējos izved uz Sibīriju, uz cietumiem vai ar kaļķi apbērtiem grāvjiem Katiņā, Starobeļskā, Ostaškovā; viņi izved bērnus, mašīnas un visu, ko tik vien var paņemt.
