“…nepietiek tikai ar pareizu likumu pieņemšanu vai formālu institūciju izveidi. Sabiedrības vērtības vienmēr ņems virsroku.” Oleksandra Matvijčuka, 2022. gada 10. decembra runa Nobela miera prēmijas saņemšanas ceremonijā
Kopš šā gada sākuma pašvaldību darbība Latvijā ir pakļauta jaunam likumam: līdzšinējā likuma “Par pašvaldībām” vietā ir nācis jauns “Pašvaldību likums”. Tas sniedz jaunas, daudzsološas iespējas tieši aktīvajiem pašvaldību iedzīvotājiem, kuri vēlas līdzdarboties pašvaldības pārvaldībā.
Viens no nozīmīgākajiem likumiem valstī
Pašvaldības pārvalda vairāk par ceturto daļu mūsu valsts naudas. Latvijā pašvaldībām ir uzticēta liela daļa no ikdienā svarīgākajiem pārvaldes uzdevumiem, piemēram, ūdensapgāde, zemes izmantošanas plānošana, obligātās izglītības pakalpojumi, sociālā palīdzība un sociālie pakalpojumi un daudzi citi. Pašvaldību sektorā Latvijā ir vairāk nodarbināto nekā valsts sektorā.
Veiksmīga pašvaldību darbība valstī ir demokrātijas un pat sabiedrības brieduma pakāpes indikators. Ir raksturīgi, ka valstīs, kurās pieaug draudi demokrātijai, samazinās pašvaldību loma, kā tas notiek, piemēram, Ungārijā,[1] savukārt demokrātiskākajās valstīs, piemēram, Dānijā, Zviedrijā, Nīderlandē – pašvaldību loma valsts dzīvē, tajā skaitā publiskā finansējuma izmantošanā, ir visaugstākā.[2] Pašvaldību politiskajos procesos lielā mērā dzimst demokrātiskas valsts politika, liela daļa valsts līmeņa politiķu pieredzi un rūdījumu iegūst pašvaldības darbā.
Labi un ne tik labi vārdi vecajam likumam
Iepriekšējais likums “Par pašvaldībām” tika pieņemts 1994. gadā, un tā izstrādātāji daudz pieredzes smēlās toreizējā Ziemeļvalstu praksē.
Likums uzvēla atjaunotās valsts pašvaldībām milzumu atbildības, ar kuru pašvaldības kopumā tika galā labi. Pāris desmitgadēs pašvaldībās ieplūda miljardu investīcijas un smagā ikdienas darbā tika modernizēta komunālā infrastruktūra un sakopti pašvaldību īpašumi.
Laikam ejot, pašvaldību darbs kļuva aizvien sarežģītāks un prasīja aizvien augstākas prasmes. Šis bija viens no galvenajiem iemesliem aizvien lielāku pašvaldību veidošanai, un, pašvaldībai kļūstot lielākai, pieauga draudi, ka iedzīvotāji attālināsies no vietējās varas.
Pašvaldību plānošanas un pārvaldības process līdz šim soli pa solim demokratizēja sabiedrību, taču iepriekšējais likums tam nesniedza atbalstu. Piemēram, pašvaldībām, kuras centās finansiāli un administratīvi atbalstīt dažādas iedzīvotāju iniciatīvas grupas, nācās laipot, meklējot ceļu, kā saglabāt saikni ar iedzīvotājiem, piemēram, veidojot līdzdalības budžeta iedīgļus un, vienlaikus nepārkāpjot likumus un noteikumus.
Gadu gaitā iezīmējās arī likuma trūkumi attiecībā uz vietējās demokrātijas procesu. Ventspils pilsētas vadība un arī citas pašvaldības uzskatāmi demonstrēja pašvaldību normatīvo aktu nepilnības, ignorējot demokrātiskas un godīgas pārvaldības principus.
Gandrīz divus gadu desmitus kalpojušais likums novecoja arī tehniski – labojumi krājās uz labojumiem, padarot to aizvien haotiskāku. Iepriekšējais likums savu lomu mūsu valsts attīstībā izpildīja, tomēr no tā neizbēgami bija jāatvadās.
Galvenās izmaiņas jaunajā likumā
Jau paviršs ieskats jaunajā likumā liecina: te ir daudz jauna! Pirmkārt, neskaitāmo labojumu un dzēsumu vietā tagad ir loģisks, secīgs izklāsts.
Kopumā pašvaldību loma Latvijā līdz ar jauno likumu būtiski nemainās – pašvaldību uzdevumi un darbības ietvars lielā mērā ir tādi paši, kā līdz šim. Protams, ir virkne detaļu, piemēram, tagad pašvaldībām atkal ir uzdots nodrošināt atskurbināšanas pakalpojumu pieejamību. Šis uzdevums nebūt nav vienkāršs un deviņdesmitajos gados vairums tolaik mazo pašvaldību to nespēja nodrošināt. Šis sabiedrībai nepieciešamais pakalpojums nonāca tādā kā pelēkajā zonā: tieciet galā, ja varat! Tagad, kad pašvaldības ir lielākas un finansiāli spējīgākas, tām atkal ir oficiāli jāpilda šis medicīniski penitenciārais uzdevums.
Tomēr nozīmīgākās izmaiņas ir notikušas divās citās jomās:
- Daudzviet likumā ir redzami centieni padarīt pašvaldību varu godīgāku, caurspīdīgāku. Piemēram, ir iekļauta šķietami pašsaprotamā norma, ka par domes priekšsēdētāju un vietnieku nevar kļūt cilvēks, kuram Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā ir liegts būt par domes priekšsēdētāju vai vietnieku. Dzīve pierādīja, ka dažviet Latvijā tas nav bijis pašsaprotami. Ir iekļauta norma par pašvaldības darbinieku – valsts amatpersonu – izraudzīšanos atklāta konkursa kārtībā un virkne citu nosacījumu.
- Iepriekšējā likumā vārds ‘sabiedrība’ neparādījās, bet ‘iedzīvotājs’ bija atainots drīzāk kā pasīvs aprūpējamais, nevis aktīvs pašvaldības attīstības procesu līdzdalībnieks. Jaunais likums šo situāciju pilnībā maina. Likumā ir daudz detalizētāk aprakstīta pašvaldības un tās iedzīvotāju sadarbība, tajā skaitā ir iekļauta jauna, līdz šim nebijusi sadaļa “Sabiedrības iesaiste pašvaldības darbā”.
Jaunie instrumenti sabiedrības iesaistei pašvaldības darbā
Turpmāk Latvijas pašvaldībām būs jāiesaista savi iedzīvotāji ikdienas pārvaldības aktivitātēs, un likums paredz instrumentus, lai to varētu paveikt.
Iespējams, nozīmīgākie no jaunajiem instrumentiem ir iedzīvotāju padomes un līdzdalības budžets, taču nozīmīgi var būt arī kolektīvie iesniegumi. Likumā ir detalizētāk noteikta arī konsultatīvo padomju un komisiju darbība, kā arī publiskās apspriešanas procedūra, ko līdz ar jauno likumu var organizēt salīdzinoši vienkāršākā veidā.
Iedzīvotāju padomes
Līdz šim tie pašvaldību iedzīvotāji, kuri vēlējās pastāvīgi līdzdarboties pašvaldības pārvaldībā, veidoja dažādas biedrības, kuras vairāk vai mazāk veiksmīgi centās sadarboties ar pašvaldību administrāciju un politiķiem. Jaunais likums šim mērķim ievieš vienotu institūciju — iedzīvotāju padomes.
Likums rekomendē, ka “pašvaldībā var izveidot konsultatīvas pašvaldības institūcijas — iedzīvotāju padomes”, t.i., neuzliek par pienākumu tās noteikti izveidot. Tomēr likumā ir detāli atainots padomes izveides process un tās kompetence un pilnvaras, piemēram: iedzīvotāju padome domes sēdē var iesniegt lēmuma projektu (līdz šim iedzīvotāji to nevarēja), tā var ierosināt publisko apspriešanu, savukārt pašvaldības domei ir pienākums “noskaidrot padomes viedokli, pirms pieņemt lēmumu par izmaiņām (…), ja tās var skart padomes darbības teritorijas iedzīvotāju intereses”.
Nav tieši noteikts, kādā griezumā tiek veidotas iedzīvotāju padomes, tomēr ir netiešas norādes, ka tiek sagaidīts, ka iedzīvotāju padomes tiks veidotas pēc teritoriālā principa. Rīgas iedzīvotājiem šādu padomju iedīgļi būs atpazīstami kā apkaimju biedrības. Taču arī citas Latvijas pašvaldības un to iedzīvotāji pēdējā desmitgadē un arī pirms tam ir mēģinājuši veidot un uzturēt dažādas iedzīvotāju apvienību iniciatīvas.
Daudz izvērstāks materiāls un rekomendācijas iedzīvotāju padomju veidošanai ir atrodams domnīcas Providus pētnieču Agneses Frīdenbergas un Līgas Stafeckas sagatavotajās “Vadlīnijās iedzīvotāju padomju veidošanai pašvaldībās”.
Līdzdalības budžets
Jebkurai sabiedriskajai kustībai, tajā skaitā iedzīvotāju padomju darbībai, ir nepieciešams finanšu stimuls. Ja sabiedrības pārstāvji nespēs demonstrēt, ka viņu idejas ir iespējams realizēt, sabiedrības interese par līdzdalību pašvaldības pārvaldībā apsīks.
Lai šādu risku novērstu, likums pašvaldību budžetos rada jaunu izdevumu pozīciju: līdzdalības budžetu. Tā ir pašvaldības budžeta daļa, par kuras izlietojumu lems iedzīvotāji: vismaz pusprocents no pašvaldības ieņēmumiem no iedzīvotāju ienākuma nodokļa un nekustamā īpašuma nodokļa (aptuvena interpretācija). Aptuveni aprēķini liecina, ka Latvijā kopumā šādā veidā tiks pārdalīti vairāk nekā 8 miljoni eiro.
Līdzdalības budžeta dalīšanā sabiedrībai neizbēgami nāksies iesaistīties: idejas budžeta izlietojumam tiks pieņemtas tikai no sabiedrības pārstāvjiem vai biedrībām, kurās pašvaldība nav pārstāvēta. Atlasītās idejas izraudzīsies pašvaldības iedzīvotāju balsojumā.
Līdzīgs process vairākās Latvijas pašvaldībās norisinās jau vairākus gadus. Rīgas pieredze (balso.riga.lv) liecina, ka šādu projektu idejas līdz šim pārsvarā ir saistītas ar publiskās teritorijas labiekārtošanu: sabiedriskajiem aktīvistiem ir patīkami redzēt, ka pašu idejas ir taustāmas un visiem redzamas. Var prognozēt, ka uzsvars gadu gaitā pakāpeniski novirzīsies uz sociālo pakalpojumu jomām: izglītību, kultūru, sportu, sociālo pakalpojumu un sociālās aprūpes jomām.
Šim jaunievedumam ir liela potenciālā ietekme uz demokrātijas procesu:
- Pašvaldības iedzīvotājiem tagad nāksies iesaistīties pašvaldības ikdienas pārvaldības procesā un savā starpā aizvien vairāk diskutēt par to, kur labāk ieguldīt naudu. Iespējams, pēc dažu pirmo gadu ieguldījumiem ar katru gadu būs aizvien grūtāk izvēlēties nākamās aktualitātes, bet strīdos dzimst patiesība. Protams, šeit pastāv liels risks, ka vairumam iedzīvotāju interese par šo procesu pamazām zudīs un šos 0,5% pārdalīs neliels skaits aktīvistu. Taču arī tas ir pamācoši: nebiji klāt procesā, un tagad par tavu naudu, piemēram, “tiek taisīta kaut kāda neglīta māksla?” Pats vien esi vainīgs, ka nesekoji līdzi tam, kas notiek!
- Pašvaldības politiķiem šis process sniegs daudz jaunas informācijas par to, ko iedzīvotāji vēlas. Gribi iegūt vēlētāju balsis? Ieklausies viņos!
Vai jaunie instrumenti kaut ko mainīs?
Jā, bet tikai pēc ilgāka laika! Jaunais likums ir sabiedrībai iedevis divas būtiskākās sviras: institucionālo (iedzīvotāju padomes) un finansiālo (līdzdalības budžets) un tās, pakāpeniski, viena otru papildinot, radīs demokrātiskas izmaiņas.
Pašvaldību likums, protams, ir uzrakstīts pašvaldībām, un tas ir jāievieš pašvaldību politiķiem un administrāciju darbiniekiem, taču tas pārnestā nozīmē piemiedz ar aci arī citiem aktīvajiem cilvēkiem pašvaldībās: “Tagad ir jūsu gājiens!” Lūdzu, veidojiet apvienības, izvirziet iniciatīvas, uztraucieties par to, kas, jūsuprāt, notiek nepareizi: likums jums tagad sniedz lielāku atbalstu!
Vai visās pašvaldībās viss notiks pareizi un atbilstoši jaunajam likumam? Diemžēl nē! Par spīti daudzajām pret korupciju vērstajām normām jaunajā likumā, noteikti varēs atrast veidus, kā tās apiet. Var pat vienkārši ignorēt tās – dzīve liecina, ka arī tas Latvijā ir iespējams.
Arī darbs iedzīvotāju apvienībās nebūt nav vienkāršs: prakse liecina, ka ilgstoša sadarbība starp aktīvistiem pēc būtības ir sarežģīta. Nevalstiskajās organizācijās cilvēku ambīciju un uzskatu sadursme mēdz būt īpaši sāpīga, un daudzviet noved pie tā, ka vairumam aktīvu cilvēku, redzot jau esošos konfliktus, pazūd vēlme tajās iesaistīties. Taču atbilstoši likumam finansējuma plūsma arī šādā gadījumā turpināsies. Ja nevēlies, nepiedalies, citi sadalīs finansējumu. Taču, ja tiešām vēlies kaut ko sasniegt, nāksies vienoties ar pārējiem. Un tajā brīdī, kad sabiedriskais aktīvists būs to apguvis, būs dzimis nākamais vietējais politiķis.
Jaunais Pašvaldību likums jebkuram no mums rada jaunas iespējas, un mums šīs iespējas ir jāizmēģina un jāpielieto praksē. SOLIDO aicina Latvijas iedzīvotājus negaidīt, līdz pašvaldību administrācijas lūgs viņus iesaistīties iedzīvotāju padomēs, bet gan pašiem izrādīt aktivitāti to veidošanā, kā arī gatavot savas idejas pašvaldības līdzdalības budžeta konkursiem!
Autors ir pašvaldību attīstības plānošanas eksperts, domnīca SOLIDO
[1] Monitoring of the European Charter of Local Self-Government in Hungary, Report CG-FORUM(2021)01-03final, 12 February 2021.
[2] Key Data on Local and Regional Governments in the European Union, 2018, OECD.
Pagaidām nav neviena komentāra