Saules baterijas, granulas vai malka – kas izdevīgāk un dabai draudzīgāk?

Foto - Paula Čurkste, LETA
Edgars Čerkovskis

Runājot par piemērotākajiem siltumenerģijas veidiem, svarīgi nodalīt valsts pārvaldītos enerģijas resursus un mājsaimniecības. Tas, kas piemērots valsts līmenī, ne vienmēr derēs mājsaimniecībām un otrādāk, turklāt nepastāv arī viens siltumenerģijas veids, kas būs izdevīgākais pilnīgi visām mājsaimniecībām. Izvēloties sev piemērotāko, jāņem vērā dažādi faktori, ne tikai lietošanas izmaksas, bet arī uzstādīšanas izmaksas, apkope, mājokļa lielums, cik cilvēki dzīvo tajā u.tml. Turklāt milzīga nozīme ir arī mājokļa energoefektivitātei – ja nebūs padomāts par to, arī ekonomiskākais un dabai draudzīgākais siltumenerģijas veids nenesīs cerētos rezultātus.

Enerģētika vienmēr ir bijis svarīgs jautājums, tomēr pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, tas kļuvis īpaši aktuāls. Energoresursi iedalās atjaunojamos un neatjaunojamos – raugoties visas Eiropas kontekstā, jāatzīmē, ka šobrīd sadalījums ir 20% (atjaunojamie) un 80% (neatjaunojamie). Eiropā un Latvijā situācija ir labāka nekā pasaulē un līdz 2050. gadam plānots panākt, ka Eiropa kļūs par klimatneitrālu kontinentu, nodrošinot tīru un drošu enerģiju par pieņemamu cenu. Karš Ukrainā ietekmējis arī Eiropā patērētos Krievijas naftas un dabasgāzes apjomus, kas pakāpeniski samazinās – šobrīd ES no Krievijas pērk 27% no visas vajadzīgās naftas un 41% no nepieciešamās gāzes.

No HES līdz saules enerģijai

Pievēršoties atjaunojamajai enerģijai, jāuzsver, ka ekspertu domas atšķiras, tomēr daudzi ir vienisprātis, ka nākotne pieder saules enerģijai. Protams, vēl daudzi mājasdarbi veicami, lai to pilnvērtīgi absorbētu un savāktu, tomēr, jau šobrīd ir skaidrs, ka vienā stundā saule spēj saražot tik daudz enerģijas, cik visi pasaules iedzīvotāji patērē gada laikā. Lai gan daudzi jau šobrīd izmanto saules paneļus un kolektorus, vēl nav līdz galam skaidrs, kā tos pareizi uzglabāt un utilizēt, kad beidzies kalpošanas laiks, tāpēc vismaz mājsaimniecībām pagaidām ieteiktu nesteigties ar to uzstādīšanu.

Valsts enerģiju pašlaik iegūst vairākos veidos – kamēr liela apjoma saules bateriju fermu vēl nav, tikmēr viens no būtiskākajiem avotiem ir hidroelektrostacijas (HES). Lai gan HES Latvijā ir kopš 1939. gada (Ķeguma HES (sākotnēji Ķeguma Valsts elektrostacija) ir vecākā Daugavas hidroelektrostacija un trešā lielākā hidroelektrostacija Latvijā un Baltijas valstīs), ir grūti prognozēt konkrētu enerģijas ieguves apjomu. Raugoties tālākā nākotnē, varam pieļaut, ka Latvija varētu sekot Dānijas un Skandināvijas valstu piemēram un izmantot viļņu enerģiju, kā arī veidot atkritumu dedzinātavas, jo viens iedzīvotājs šobrīd saražo aptuveni 406 kg atkritumu gadā, ko var pārvērst par enerģiju, bet par to patlaban vēl nenotiek aktīvas diskusijas.

Kas piemērotākais mājsaimniecībām?

Kāds siltumenerģijas veids ir piemērotāks mājsaimniecībām, plašas diskusijas notiek jau tagad. Lai atbildētu uz šo jautājumu, svarīgi saprast, kāda ir mājokļa platība, cik cilvēki tajā dzīvo, cik bieži iemītnieki uzturas mājoklī (visu gadu vai tikai vairākus mēnešus gadā u.tml.). Izvēle šobrīd ir ļoti plaša un ir viegli apjukt – malka, dabasgāze, granulas, sašķidrinātais kurināmais, elektrība un dažāda veida siltumsūkņi. Lai izdarītu pareizo izvēli, svarīgi ņemt vērā vairākus aspektus: būvniecības izmaksas (būtiski saprast, vai izvēlēto siltumenerģijas veidu attiecīgajā mājoklī vispār var uzstādīt un kādas ir izmaksas), sistēmas uzturēšanas un apkopes iespējas un izmaksas (jebkurai sistēmai nepieciešama apkope) un drošība.

Iespējas vidējai privātmājai

Ņemsim par piemēru vidusmēra privātmāju ar platību 150 kvadrātmetri. Lielai daļai šādu mājokļu piemērotākais risinājums ir granulu katli, neraugoties uz to, ka granulu cenas ir būtiski augušas – no apmēram 200 eiro par tonnu 2020. gadā līdz pat 500 eiro par tonnu šogad. Tomēr granulu katliem aizvien ir augsta efektivitāte pret izmaksām. Šeit gan jāpiezīmē, ka granulu piegādi var nākties gaidīt pat vairākas nedēļas, turklāt jāparedz atsevišķa telpa granulu katlam (aptuveni 7 līdz 8 kvadrātmetri) un pašu granulu uzglabāšanai. Uzglabāšanas jautājums būs aktuāls arī izvēloties malkas apkuri.

Ja māja ir lielāka un ir vēlme veidot augstas energoefektivitātes mājokli, tad ir vērts paraudzīties zemes siltumsūkņu virzienā. Šajā gadījumā efektivitāte slēpjas ilgtermiņā, jo būvniecības izmaksas var sasniegt pat vairākus desmitus tūkstošus, turklāt jāveic arī ģeodēziskā izpēte. Ja biedē uzstādīšanas izmaksas, elektrības izbūve būs daudz lētāka, tomēr lietošana – dārgāka.

Bez energoefektivitātes uzlabošanas rezultāts var izpalikt

Kā jau minēju, pagaidām nav viena risinājuma, kas būs piemērots pilnīgi visām mājsaimniecībām. Turklāt pirms izvēlēties kādu no minētajiem, vērts padomāt par mājokļa kopējo energoefektivitāti. Mājokli var siltināt gan ar atjaunojamiem materiāliem, piemēram, linu vai speciāli šim mērķim pielāgotu vilnu, kā arī ar neatjaunojamiem materiāliem – putuplastu, stikla vati u.c. Ja nebūs padomāts par šo aspektu, neviens no siltumenerģijas veidiem nesniegs cerēto rezultātu un ietaupījumu. Ja vēlamies būt labā fiziskā formā, ar sportošanu vien nepietiks, ir jādomā arī par pareizu uzturu, tikai tad būs rezultāts. Tieši tāpat ir arī ar mājokli – vispirms energoefektivitāte jeb uzturs un tad piemērotākais siltumenerģijas veids jeb sports. Būtiski saprast, ka arī dažādas tehnoloģijas var palīdzēt veicināt energoefektivitāti, piemēram, lietotne, kas ļauj kontrolēt apkures līmeni un samazināt to naktī vai laikā, kamēr neviena nav mājās. Izvēloties piemērotāko siltumenerģijas veidu, vispirms vērts veikt energoefektivitātes auditu un konsultēties ar profesionāļiem. Tāpat svarīgi atcerēties – kas der kaimiņiem, ne vienmēr derēs arī pašam un otrādāk.

 

Autors ir Ekonomikas un kultūras augstskolas studiju programmas Aprites ekonomika un sociālā uzņēmējdarbība direktors

Pagaidām nav neviena komentāra

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu