Kāda būs IT loma nākotnes apdrošināšanas pakalpojumu sniegšanā?

  • Jānis Kesteris
  • 30.12.2022.
Ilustratīvs attēls

Ilustratīvs attēls

Pēdējos gados ir skaidri iezīmējušās galvenās tehnoloģiju tendences, kas ietekmē gandrīz vai visas nozares. Tehnoloģiju sasniegumi maina produktus un pakalpojumus, vienlaikus automatizējot procesus. Informācijas tehnoloģijas (IT) būtiski ietekmē arī apdrošināšanas nozari, rūpējoties ne tikai par pakalpojumu kvalitāti un maksimāli precīzu produkta pielāgošanu, bet arī ātru apkalpošanu gan produkta iegādē, gan atlīdzību izmaksā. Ne mazāk svarīga ir iespēja ērti pārskatīt pieejamo pakalpojumu klāstu un apdrošināšanas limitus, izmantojot mūsdienīgas mobilās lietotnes, - tādā veidā apdrošinātājs vienmēr ir sasniedzams tiešsaistē, kā arī nodrošina klientam nepieciešamo drošības sajūtu.

Spēcīgs IT ir svarīgs priekšnoteikums uzņēmumu nākotnes nodrošināšanai. Mūsdienās dati lielākoties ir digitālā formā un arvien vairāk tiek izmantotas tehnoloģiju sniegtās priekšrocības, nozarēm ir jāiet laikam līdzi un jāspēj būt elastīgām, piedāvājot jaunus produktus un pēc iespējas vienkāršāku un efektīvāku apkalpošanu. Apdrošinātāji šajā kontekstā nav nekāds izņēmums – savā ziņā ir jākļūst par IT uzņēmumu, lai pielāgotos klientu mainīgajām vajadzībām un nodrošinātu savu konkurētspēju.

Piemēram, If Baltijas IT daļa veido ap 35% no If grupas kopējā IT speciālistu loka un darbojas pilnībā visās jomās – risinājumu izstrādē, testēšanā, infrastruktūras uzturēšanā un monitoringā, drošības risinājumu izveidē, lietotāju pieredzē (UX) un citās - , lai nodrošinātu iespējami labākos risinājumus Skandināvijas un Baltijas klientiem, kā arī tehniski stabilu darba vidi visiem darbiniekiem.

Lai arī tehnoloģijām ir neizmērojama loma pakalpojumu sniegšanā, manuprāt, viens no būtiskākajiem aspektiem kvalitātes nodrošināšanā ir cieša ikdienas sazobe starp profesionāļiem, kuri strādā biznesa pusē, un tiem, kuri ar tehnoloģijām. Ja IT risinājumi tiek nodrošināti in-house pozīcijā, iesaistīšanās biznesa pusē ļauj izprast patieso situāciju un būt klātesošiem konkrētu problēmu risināšanā, kā arī dzirdēt klientu vajadzības, lai ieteiktu labākos risinājumus. Turklāt šādā veidā IT speciālisti tiešā veidā redz savu ietekmi un darba augļus, kas nav mazsvarīgi.

Jau pašlaik skaidri redzam tehnoloģiju mainīgo ietekmi uz apdrošināšanas nozari. Piemēram, vēl nesen nevarējām iedomāties, ka industriālās apdrošināšanas risku profilēšanā izmantosim dronus, taču nu jau tā ir ierasta prakse.

Ar drona palīdzību iespējams objektīvi izvērtēt apdrošināmās teritorijas un ēku izvietojumu, attālumu un potenciālu iespējamību, piemēram, liesmām nokļūt no vienas ēkas uz otru, ja sāktos ugunsgrēks.

Raksts turpināsies pēc reklāmas

Arī dažādi datorredzes risinājumi, kas spēj nolasīt klientu iesniegtos čekus, rēķinus un tāmes, atbrīvo speciālistus no monotona, tehniska darba, kas prasa laiku, uzmanību un pacietību, taču nerada jaunu pievienoto vērtību. Kādreiz šādu iespēju nebija. Izmantojot jaunākās tehnoloģijas, spējam ātrāk apkalpot atlīdzību pieprasījumu un fokusēt darbinieku uzmanību uz būtisko.

Lai veicinātu inovāciju attīstību, liela nozīme ir ne tikai individuālai un komandas līmeņa apņēmībai strādāt pie jauniem risinājumiem, ir svarīgi neaizmirst arī par mācīšanos vienam no otra (knowledge-sharing). Piemēram, šoruden Stokholmā aizvadītajā If IT Conference 2022 ar saviem izstrādātajiem projektiem īpašā Tech Knowledge Arena piedalījās 50 komandas no visas If grupas, daloties zināšanās un iedvesmojot citus kolēģus. To pat varētu dēvēt par sava veida in-house jaunuzņēmumu jeb start-up sasniegumu izstādi. Kaut arī neesam start-up uzņēmums, ir liels prieks par šādu iekšējo kultūru, kas veicina inovācijas.

Šajā konferences daļā iezīmējās tāds būtisks nākotnes virziens, kā nākamās paaudzes atlīdzību izskatīšanas platforma visai Baltijai, kas uzlabos iekšējo efektivitāti un ļaus maksimāli automatizēti izmaksāt atlīdzības. Lēmumu par atlīdzības izmaksu pieņems sistēmas, balstoties uz dažādiem faktoriem un pieejamo informāciju iekšējos un ārējos datu avotos, apzinot apstākļus un tādējādi pēc iespējas mazāk traucējot klientu ar precizējošiem jautājumiem.

Vai, piemēram, kolēģi Skandināvijā izvēlējušies programmēt valodā, ko nav ierasts izmantot uzņēmumā, taču veiksmīgi pierādījuši, ka šī izvēle pie attiecīgajiem apstākļiem strādā lieliski. Kas savukārt apliecina, ka dažādība ir liela vērtība un var nest svaigu skatījumu un jaunas inovācijas. Nu jau pusgadu Norvēģijā darbojas veselības apdrošināšanas sistēma, kas nodrošina, ka pēc apdrošināšanas gadījuma ar klientu sazinās medicīnas konsultants. Viņš noskaidro, vai atveseļošanās ir bijusi veiksmīga, kāda ir pašsajūta un vai ir vēl kas, kā apdrošinātājs varētu palīdzēt. Tas ne tikai ir nākamais līmenis pakalpojumu sniegšanā, bet arī tiešā veidā apliecina apdrošinātāja solījumu būt blakus gan labākos, gan sliktākos laikos.

Nenoliedzami, nākotnes apdrošināšana virzīsies uz pēc iespējas lielāku risku pārskatāmību un apstākļu paredzēšanu, lai būtu iespējams novērst negadījumus. Ja pašlaik jau tiek veikta, piemēram, ziņu izsūtīšana par postošiem laikapstākļiem, sensoru iebūvēšana ūdens caurulēs, kas informē par iespējamu bojājumu un noplūdi, tad nākotnes tehnoloģijas mums pilnīgi noteikti pavērs vēl plašākas iespējas. Tāpat būtiska loma būs procesu automatizēšanai situācijās, ja apdrošināšanas gadījums tomēr ir noticis. Iespējams, jau tuvāko gadu laikā, notiekot ceļu satiksmes negadījumam, notikuma vietu reāllaikā fiksēs droni, automātiski identificējot klientu, apdrošināšanas veidu, bojājumus, un vien dažu minūšu laikā būs ieradies evakuators un maiņas auto, nodrošinot minimālu klienta iesaisti.

Tehnoloģijas ir mūsu šodiena un rītdiena, to loma tikai pieaugs, tādējādi atvieglojot un padarot precīzāku pakalpojuma sniedzēja darbu, kā arī rūpējoties par klienta ērtībām un garantējot labāko apdrošināšanas pieredzi, kāda ir iespējama. Ir liels lepnums būt daļai no Baltijas ekspertu loka, kuri jau ir snieguši neizmērojamu pienesumu nozarei kopumā, kā arī nākotnē turpinās strādāt pie jaunu risinājumu ieviešanas.

 

Autors ir If P&C Insurance AS Baltijas IT daļas un If IT Riga HUB vadītājs

Reklāma

Līdzīgi raksti

Viedoklis Edijs Āboliņš

Jo vairāk datu, jo siltākas mājas

Attīstoties digitalizācijai, pieaugot viedierīču skaitam un laikam, ko pavadām internetā, strauji pieaug arī datu apjoms. Eiropas Komisijas publicētā informācija liecina, ka 2018. gadā tika ģenerēti 33 zetabaiti datu, bet 2026. gadā gaidāmi jau 175 zetabaiti. Tas nozīmē arī būtisku ietekmi uz vidi. Katrs saglabātais fails, straumētais video, mākslīgā intelekta vaicājums vai e-pasts nozīmē datu centru darbību, kas patērē lielu elektroenerģijas daudzumu un rada siltumu, kā rezultātā pieaug arī CO₂ emisijas. Taču ir radīti risinājumi, kas ļauj defektu pārvērst par efektu un datu centru siltumu integrēt kopējā apkures sistēmā, samazinot vajadzību pēc fosilajiem energoresursiem.

Viedoklis Liene Dreimane

Latvijas vīrieši – ne tikai kā varmākas, bet arī cietušie. Vardarbības veidi, prevencija un risinājumi

Vardarbība nešķiro pēc dzimuma, vecuma vai sociālā statusa, tomēr sabiedrībā joprojām dominē mīti: vardarbība esot “tikai nelabvēlīgos apstākļos” un varmākas vienmēr esot vīrieši. Latvijā ik gadu desmitiem tūkstošu cilvēku piedzīvo vardarbību ģimenē, bet vīriešu pieredze kā cietušajiem bieži paliek nepamanīta. Tiesību aizsardzības mehānismi nav pilnīgi – pat ja normatīvie akti ir dzimumneitrāli, praksē vīrieši kā upuri ir maz redzami, savukārt vīrieši–varmākas ne vienmēr saņem efektīvu sociālo korekciju. Lai situāciju uzlabotu, nepietiek tikai ar sodiem – vajadzīga prevencija, psiholoģiska palīdzība un plānveidīga starpinstitūciju sadarbība.

Viedoklis Agnese Arne-Štencele

Mājražotājiem nepieciešama taisnīga vide, kur attīstīties

Vadot kooperatīvu, nereti saņemu jautājumu, vai kooperatīvi kā koncepts nav jau novecojis jēdziens. Es teiktu, ka nē, un šajā modelī vēl ir daudz iespēju, ko apgūt. Sabiedrībā pastāv uzskats, ka “latvietis kooperēties nemāk”, bet tas ir mīts. Kooperatīvi ir vajadzīgi, jo tie strādā. Tādā veidā var mācīties sadarboties, augt un attīstīties. Kooperatīvu mērķis ir stiprināt vietējo ražotāju kopienu, piedāvāt kvalitatīvus, ekoloģiskus produktus un veidot īsu, godīgu pārtikas ķēdi starp ražotāju un pircēju.

Viedoklis Edgars Surgofts

Mājoklis kādā no Latvijas reģioniem – vai nesasniedzams sapnis?

Hipotekārās kreditēšanas pieaugums bieži tiek pasniegts kā labsajūtas rādītājs, taču dati liecina, ka izaugsme ne visur nozīmē vienu un to pašu. Latvijas reģionos hipotekāro kredītu īpatsvars joprojām ir zems, un tas nav skaidrojams ar vāju ekonomisko aktivitāti vien. Drīzāk – ar to, kā mēs skatāmies uz risku, izvēli un informāciju.

Jaunākajā žurnālā