Ilustratīvs attēls
Šis gads ir pagājis cenu pieauguma zīmē, bet gada nogale iezīmējas ar ilgtermiņa līgumu beigām. Jau novembra vidū plašsaziņas līdzekļos izskanēja Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra informācija, ka pārtikas ražotājiem nāksies vēl vairāk savilkt jostas un rast risinājumus, lai samazinātu ražošanas izmaksas – daži meklē lētākus enerģijas veidus, citi samazina produktu klāstu, vēl citi - maina receptūras un iepakojumu. Tuvojoties gada nogalei, situācija iezīmējas tikpat skaudra, daudzus ražotājus nostādot ļoti smagā situācijā – beidzas ilgtermiņa līgumi ar daudziem piegādātājiem, bet jaunie nāk ar daudz lielākām izmaksām. Daudzi nozares uzņēmumi visā Eiropā turpina izjust arī stikla taras deficīta sekas.
Nav noslēpums, ka pārtikas nozari un tautsaimniecību kopumā ir ietekmējuši daudzi satricinājumi – gan pandēmija, kas prasīja lielus papildu izdevumus, lai radītu drošus apstākļus darbiniekiem un īstenotu visas higiēnas prasības, gan Krievijas iebrukums Ukrainā, kura rezultātā ir strauji pieaugušas izejvielu, iepakojuma materiālu, loģistikas un energoresursu cenas. Ietekme uz cenām ir neizbēgama. Vasarā eksperti prognozēja, ka mērens cenu pieaugums turpināsies līdz pat gada beigām, bet atsevišķiem produktiem tas var būt arī straujāks.
Pašlaik jaunākie dati liecina, ka Baltijas valstīs straujš cenu pieaugums ir, piemēram, iesalam – Lietuvā par 54,5%, Latvijā par 60,6%, bet Igaunijā par 55,5%. Latvija un Lietuva izjūt arī izmaksu pieaugumu etiķetēm – par aptuveni 44%.
Runājot par stikla taras deficītu, ar ko ražotājiem nākas cīnīties jau vairākus mēnešus, jāuzsver - neraugoties uz centieniem strādāt ar vairākiem piegādātājiem, lai mazinātu deficītu caurspīdīgo stikla pudeļu klāstā, kas savulaik tika iepirktas no Krievijas, un atjaunotu šī stikla taras pudeļu tipa pieejamību, to izmaksas patlaban Latvijā pieaugušas par 38%. Kā norāda citi nozares pārstāvji, kvalitatīvo produktu ražotāji nonākuši īpaši sarežģītā situācijā – laikā, kad aug cenas iepakojumiem, izejvielām u.c. svarīgām komponentēm, ražotājam jāspēj sabalansēt augstās ražošanas izmaksas ar vietējā patērētāja pirktspēju un saglabāt produktu kvalitāti.
Papildu tam ražotājus būtiski turpina ietekmēt arī dabas resursu izmaksas. Nesen elektroenerģijas cenas ir pieaugušas visos Nord Pool tirdzniecības apgabalos. Baltijas valstīs elektroenerģijas cena palielinājās par 34%. Lai gan Eiropas Komisijas apkopotie dati liecina, ka decembra vidū Latvijā 95.markas benzīna vidējā cena samazinājās par 2,2%, bet dīzeļdegvielas - par 3,2%, kopējās izmaksas aizvien saglabājas gana augstas.
Kā publiski paudis Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs, augstās energoresursu, degvielas un izejvielu cenas neizbēgami atsaucas arī uz pārtikas produktu gala cenām veikalos, jo ražotāji ir iesaistīti ķēdē un tagad nonākuši neapskaužamā situācijā. Mēs nevaram upurēt kvalitāti, jo tas gluži vienkārši nebūtu godīgi pret patērētāju. Nevaram arī ražot produkciju bez pamata izejmateriāliem vai nodrošināt piegādes bez degvielas. Kod kurā pirkstā gribi, visi sāp. Ar šādu dilemmu patlaban saskaras ražotāji visā Baltijā, turklāt vienlaikus nākas domāt arī par konkurētspējas saglabāšanu. Jāatceras, ka konkurētspēju nodrošina ne tikai izejvielas, bet arī kvalificēts darbaspēks. Darbiniekiem ir jābūt prioritātei un, ņemot vērā milzīgo inflāciju, atbildīgi darba devēji cenšas sniegt atbalstu, lai darbinieki varētu tikt galā ar izmaksu kāpumu.
Gada beigas atnesa arī apjausmu par to, ka ne visiem ražotājiem izdosies noturēt piespiedu cenu pieaugumu mērenā līknē. Ja līdz šim izvairīties no strauja pieauguma daudziem ļāva līgumi ar piegādātājiem, kas bija noslēgti vēl pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā, tad tagad, kad jāpārslēdz līgumi uz 2023. gadu, piegādātāji nāk ar jaunām daudz augstākām cenām.
Diemžēl no vairākiem nozares uzņēmumiem jau izskanējis, ka šobrīd nav iespējams prognozēt, cik ilgi turpināsies cenu pieaugums un cik straujš tas būs. Viena vai vairāku ražotāju lēmumu ietekmē kopējā ģeopolitiskā situācija un skaidrības trūkums par ražu un resursu sagādi, tas nozarē raisa lielas bažas.
Autors ir Carlsberg Baltic izpilddirektors
