Kuldīgas uzņēmumam Māras Druka piecu gadu laikā izdevies peļņu palielināt vairāk nekā septiņas reizes. Atslēga ir jaunas iekārtas un domāšanas maiņa
Plastmasas piesārņojums ir samilzusi problēma visā pasaulē. Kamēr okeāni smok zem plastmasas kārtas, bet cilvēki izmisīgi mēģina cīnīties ar atkritumu poligonos ieplūstošajām drazu kaudzēm, katru gadu pasaulē tiek saražots vairāk nekā 300 miljonu tonnu jaunas plastmasas. Dažkārt plastmasa ir vispiemērotākais materiāls ikdienas vajadzībām un saprātīgākais risinājums, reizēm pat vienīgais, tāpēc no tās ražošanas, visdrīzāk, neatteiksimies. Toties būtu jāiegulda daudz vairāk pūļu tās apritē, jo plastmasa ir izturīga un sadalās ļoti lēni, kas nozīmē, ka, nonākot atkritumos, tā uzkrājas vidē. Daudzi plastmasas veidi nekad pilnībā nesadalās, bet sairst mazākās daļiņās, mikroplastmasā.
Diskusijās par ilgtspēju parasti dominē klimata pārmaiņu tēma. Tomēr ilgtspēja ir krietni plašāks jēdziens, kur ieguldījumu var sniegt gan ražošanas uzņēmumi, gan pakalpojumu sniedzēji un katrs cilvēks. Divas no īpaši aktuālām jomām, kur vajadzīga plašāka sabiedrības iesaiste, ir aprites ekonomikas principu ieviešana un bioloģiskās daudzveidības saglabāšana.
Plastmasas izstrādājumi joprojām veido vienu no lielākajiem vides piesārņojumiem pasaulē. No vienas puses, tā ir viegli pieejama un salīdzinoši lēta izejviela ar daudzveidīgu pielietojumu, bet, no otras puses, pēdējos gadu desmitos ir saražots tik daudz plastmasas vienību, ka tā kļuvusi par globālu vides piesārņojuma problēmu, tāpēc iedzīvotājiem aktīvāk jāiesaistās pašu radīto atkritumu šķirošanā, bet ražotājiem būtu vairāk jādomā par pārstrādātas plastmasas izmantošanu pirmreizējo materiālu vietā.
Stikls, plastmasa un alumīnijs šodien dominē kā iecienītākie un ikdienā labi zināmie pārtikas un nepārtikas produktu iepakojumu materiāli. Katram materiālam ir savas priekšrocības un augsti izmantošanas rādītāji, tāpēc tik ātri neatvadīsimies no to izmantošanas produktu iepakošanai un tie turpinās nonākt veikalu plauktos un mūsu iepirkumu grozos. Tiek lēsts, ka patērētāju ērtības un produktu ražošanas specifikas labad tos izmantos tikpat plaši vismaz līdz 2030. gadam, bet pašlaik aktīvi tiek meklēti risinājumi, kā efektivizēt izlietoto iepakojumu savākšanas, pārstrādes un atkārtotas izmantošanas procesu, kam Eiropā un citviet pasaulē tiek pievērsta arvien lielāka uzmanība.
Plastmasa ir padarīta par vienu no klimata pārmaiņu grēkāžiem, taču faktiski izaicinājums ir nevis plastmasa pati, bet gan tas, kā to ražo, lieto un vai to var pārstrādāt un izmantot atkal. Ja mēs tiešām vēlamies atrisināt plastmasas piesārņojuma jautājumu pēc būtības un īstenot efektīvu aprites ekonomiku, jāsāk ar sakni – ar ražotāju, lai rezultātā plastmasas priekšmetā būtu iespējami mazāk piejaukumu vai lai to nebūtu vispār.
Pagājušā gadsimta pirmajās desmitgadēs Ģertrūdes Lindenbergas aptieku kartonāžas fabrika bija lielākais uzņēmums Aizputē un plašā apkaimē. Fabrikā tapušās zāļu kastītes, dozītes, kulītes un etiķetes ceļoja pie aptiekām un medikamentu ražotājiem visā Baltijā un Krievijas impērijā
Ilgtspēja un videi draudzīgāki risinājumi ieņem aizvien būtiskāku lomu teju ikvienā sfērā. Pateicoties tehnoloģiju attīstībai, informācijas apritei un sabiedrības vēlmei dzīvot zaļāk, kā arī uzņēmumu iniciatīvām, daudzi procesi pēdējā desmitgadē ir būtiski mainījušies, tostarp arī alus brūvēšana. Videi draudzīgākas etiķetes, pārdomāts, otrreiz izmantojams iepakojums, ražošanas process ar resursu taupīšanas mehānismiem – šīs ir tikai dažas no lietām, kas palīdz darīt alu ilgtspējīgāk.
Tieši tik daudz vidēji gadā pašlaik saražo SIA Skultes Kartons. Tiesa, uzņēmuma gala produkts ir ne tikai kartons, bet galvenokārt dažādu veidu kartona iepakojums
Šis gads ir pagājis cenu pieauguma zīmē, bet gada nogale iezīmējas ar ilgtermiņa līgumu beigām. Jau novembra vidū plašsaziņas līdzekļos izskanēja Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra informācija, ka pārtikas ražotājiem nāksies vēl vairāk savilkt jostas un rast risinājumus, lai samazinātu ražošanas izmaksas – daži meklē lētākus enerģijas veidus, citi samazina produktu klāstu, vēl citi - maina receptūras un iepakojumu. Tuvojoties gada nogalei, situācija iezīmējas tikpat skaudra, daudzus ražotājus nostādot ļoti smagā situācijā – beidzas ilgtermiņa līgumi ar daudziem piegādātājiem, bet jaunie nāk ar daudz lielākām izmaksām. Daudzi nozares uzņēmumi visā Eiropā turpina izjust arī stikla taras deficīta sekas.
Vidēji viens Latvijas iedzīvotājs saražo 459 kilogramus atkritumu gadā, tātad gandrīz viens miljards kilogramu uz iedzīvotāju kopskaitu. Ko darīt, lai uz atkritumu poligonu nosūtītu pēc iespējas mazāk gružu?
Vai tuvākajos gados iemācīsimies veidot ēdienkarti, kuras dēļ nenoplicināsies dabas daudzveidība un nepieaugs drazu kalni?
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
