Manai vecaimammai garšoja mēle…

  • Oskars Keišs, Domuzīme
  • 28.12.2022.
  • Domuzīme
2022_12_O.-Keiss0.png

2022_12_O.-Keiss0.png

Žurnāls Domuzīme, 2022, nr. 6

No tālām bērnudienām uzausa atmiņas — vasara laukos pie manas vecāsmammas, varēja būt 1979. gads. Pagastā (toreiz gan oficiāli «pagasts» nepastāvēja, okupācijas vara bija ieviesusi «ciemu padomes») bija gadījies notikums — no Rīgas melnā Volgā bija atbraukusi bijusī Līčumuižu saimniece, izgājusi cauri savai bijušajai mājai, sabijusi tur piecas minūtes un aizbraukusi. It kā nemaz no Rīgas nedrīkstējusi braukt, jo trimdas latviete, bet pa kluso ieradusies, jo gribēja pirms nāves redzēt savu māju.

Es, apmēram piecus gadus vecs puika, toreiz iztēlojos gan melno Volgu, gan «cēlo saimnieci» — šķita, es redzu, kā viņa savu māju apstaigā kā kādu Jelgavas pili, kur mani kopā ar citiem tautas dejās dresēja izcilā dejotāja Maija Sālzirne. Es Līčumuižās nemaz nebiju bijis, nekāda cēlā staigāšana tur droši vien nemaz nevarēja sanākt, bet iztēle taču baro garu. 

Jaunākajā žurnālā

Manī runā arī emocijas

«Ar gadiem kļūst aizvien skaidrāks, kādā bezizejā Latvija 1940. gadā atradās,» saka vēsturnieks Aivars Stranga.
  • Proza
  • 26.06.2025.

Gliemežu dienasgrāmatas

Ilustrācija – Agnese Apine
Leja līnijas kalnu grēdā uz dienvidiem no Lantonijas abatijas. Alfrēda Votkinsa foto, Early British Trackways, Moats, Mounds, Camps, and Sites
  • Eseja
  • 26.06.2025.

Labējo maršs

Pie Stepana Banderas pieminekļa Ļvivā Ukrainā viņa 116. dzimšanas dienā. 2025. gada 1. janvāris. Foto – Jurijs Djačišins, AFP/LETA
  • Saruna
  • 26.06.2025.

Tuvāk pamatiem

Janīna Kursīte.
  • Raksts
  • 26.06.2025.

Uz Meksiku pēc grāmatas un saules

Teotivakanas senpilsētā pie piramīdām. No raksta autores personīgā arhīva
  • Proza
  • 26.06.2025.

Pēdējā reize

Ilustrācija — Ilze Jankevica