Aizejošais gads loģistikas nozarē iezīmējās ar daudziem izaicinājumiem, ko radīja gan pandēmija, gan karš Ukrainā, kā arī smago automašīnu šoferu trūkums, kas kļūst aizvien lielāks visā Eiropā un Latvijā. Lai nozare 2023. gadā spētu stabilizēties un attīstīties, jāņem vērā trīs būtiski aspekti: diversifikācija, turklāt ne tikai sadarbības valstu jomā, bet arī kravu veidos; atjaunojamās enerģijas jaudas pastiprināšana, t.sk. arī komerctransporta nozarē; investīcijas infrastruktūrā.
Šis gads nozarei nebija viegls – visa gada garumā bija lielāka vai mazāka nestabilitāte, ko radīja inflācija, sankcijas, izejvielu cenas un ģeopolitiskā situācija. Covid-19 un karš Ukrainā destabilizēja daudzas sadarbības, bet vēl daļu vienkārši pārtrauca, tāpēc nozarē aktīvi tika meklētas jaunas iespējas sadarbībai – gan loģistikas risinājumu ieviešanai, gan sadarbībai starpvalstu līmenī.
Ņemot vērā, ka Latvijā dominējošais transporta veids ir tieši sauszemes transports, mēs izteikti izjutām cenu pieaugumu, taču, salīdzinot ar citiem transporta veidiem, situāciju izdevās saglabāt vairāk vai mazāk stabilu. Šeit jāpiezīmē, ka arī Latvijā pakāpeniski sākam izjust smago mašīnu autovadītāju trūkumu – publiski pieejamā informācija liecina, ka, piemēram, portālā ss.com pašlaik ir vairāk nekā 300 aktuālas autovadītāju vakances (gan Rīgā, gan reģionos, gan pasažieru, gan kravu pārvadājumiem). Reģionālie ziņu avoti liecina, ka kravu pārvadājumu nozarē kopumā Latvijā trūkst līdz pat 5000 autovadītāju. Pagaidām tas vēl tikai apgrūtina kravu pārvadājumu plānošanas darbu, kā arī neļauj pārvadājumu uzņēmumiem attīstīties.
Taču nozarē kopumā steidzami jādomā par paaudžu nomaiņu, jo speciālistu vidējais vecums sasniedzis 50 gadu slieksni. Autovadītāju deficīta jautājums ir aktuāls ne tikai Latvijā, bet visā Eiropā.
Valsts, kurā visvairāk trūkst kravas automašīnu vadītāju, ir Polija. Tiek lēsts, ka Polijā trūkst 124 000 šoferu. Daudzi autovadītāji pameta Poliju, lai atrastu darbu citās Eiropas valstīs, kur atalgojums ir augstāks.
Runājot par sauszemes transportu, jāpiezīmē, ka šogad Eiropā vidēji par 20% – 30% pieauga pārvadājumu cenas (salīdzinājumam jāmin, ka pārvadājumu cenas kopumā augušas par 40%), tomēr nākotnē tiek prognozēta stabilitāte (ne samazinājums). Stabilizēsies arī degvielas cenas un komerciālo pārvadājumu jomā pieaugs atalgojums. Tas automātiski neatrisinās šoferu trūkumu, tāpēc vairākās pasaules valstīs tiek veikti grozījumi un kārtība normatīvajos aktos, samazinot minimālo vecumu profesionālu autobusu vadītāju kvalifikācijas iegūšanai, lai ieinteresētu jauniešus un arī sievietes šai profesijai.
Nav noslēpums, ka ģeopolitiskās situācijas ietekmē būtiski augušas dažādu izejmateriālu cenas. Varētu domāt, kā gan tas ietekmē loģistiku? Piemēram, kokmateriāli (skuju koku) ir visplašāk izmantotā izejviela palešu ražošanā. Līdz kara sākuma Ukraina ik gadu eksportēja aptuveni 15 miljonus palešu un lielākie patērētāji bija tādas Eiropas valstis kā Vācija, Francija un Itālija. Samazinoties apjomiem, nākas meklēt alternatīvas un pārvadājumu kvalitāte var tikt ietekmēta.
Pievēršoties ostu transportam un tam, ka ģeopolitiskās situācijas rezultātā, “pazuda” kravas no Baltkrievijas un Krievijas, apstiprinās senā patiesībā, cik riskanti ir likt visas olas vienā groziņā. Lai gan Latvijā 2021. gada pirmajā pusgadā pārkrauto kravu daudzums pieauga par 16%, aktīvi jāturpina meklēt jaunas partnervalstis un tirgi.
Mūsu ostām ir jāmeklē veids, kā ierakstīt sevi Eiropas ostu kartē, un viena no šādām iespējām ir konteineru pārvadājumu attīstīšana. Apjomi lēnām pieaug, taču, lai to paātrinātu, nepieciešama diversifikācija – gan mērķa tirgu, gan kravas veidu jomā.
Arī 2023. gadā būtu jāturpina dažādos veidos samazināt atkarību no Krievijas. Viens no veidiem, kā to panākt, ir manis jau pieminētā diversifikācija, ne tikai meklējot jaunus sadarbības partnerus, bet arī dažādojot kravu veidus (ne tikai beramās kravas, bet arī konteineru pārvadājumi). Būtiska uzmanība jāpievērš arī atjaunojamās enerģijas jaudas paaugstināšanai, tai skaitā transporta nozarē, tuvojoties mērķim – 30% elektriskais komerctransports. Vadošie auto ražotāji jau ir prezentējuši savus risinājumus arī kravu pārvadājumu jomā.
Visbeidzot, pats svarīgākais – investīcijas infrastruktūrā, jo patērētāji ir pieraduši pie ātras preču piegādes un nozares uzņēmēji cenšas pēc iespējas samazināt laiku no preces pasūtīšanas līdz saņemšanas brīdim. Infrastruktūra ir un būs ekonomikas asinsrite, tāpēc katrā krīzē jācenšas saskatīt iespējas. Viena no šīm iespējām ir Rail Baltica izbūve, kas integrēs Baltijas valstis Eiropas un globālas nozīmes piegādes ķēdēs, kas Latvijai var sniegt vēl vienu iespēju noķert mūsu kaimiņus ekonomiskās attīstības ātrumā.
Autors ir Ekonomikas un kultūras augstskolas programmas Starptautiskie tirdzniecības darījumi un loģistika vadītājs
Pagaidām nav neviena komentāra