Kāpēc darba tirgus piespiedīs visus mainīties?

  • Jolanta Dreiblate
  • 14.12.2022.
Ilustratīvs attēls

Ilustratīvs attēls

Profesionālās un personīgās dzīves līdzsvars – frāze, ko pēdējos pāris gadus dzird gandrīz ikviens. No talantiem un personālvadības profesionāļiem. No vietējiem darba devējiem līdz starptautiskām organizācijām. Skaistos saukļos un mērķtiecīgās aktivitātēs. Tiesa, realitātē darbinieku atbalstoša kultūra un vide ir sastopama retāk nekā formāli uzņēmumu apgalvojumi un maldīgas puspatiesības. Vai un kāpēc darba tirgus tomēr piespiedīs visus mainīties?

Bieži vien karjera mūsu dzīvē tiek izvirzīta par prioritāti. Cilvēka tieksme gūt profesionālus panākumus aizēno rūpes par sevi un personīgo labsajūtu, kas tieši iespaido fizisko veselību un mentālo labbūtību. Smagnēja darba kultūra jeb hustle culture, klusā aiziešana jeb quiet quitting un nespēja apturēt lielo atkāpšanos ir satraucošas darba tirgus tendences, kurām starptautiski ir veltīti jauni apzīmējumi. Šie jēdzieni raksturo problēmas, kas lielākoties radušās Covid-19 izplatības un ierobežojumu laikā. Tās pašlaik cenšas novērst organizācijas visā pasaulē, lai mazinātu darbinieku izdegšanas līmeni un radītu gan labvēlīgāku, gan iekļaujošāku darba vidi.

Latvija nav izņēmums. Viens no iemesliem ir bezdarba līmenis valstī, kas izpaužas asā konkurencē starp organizācijām par talantu piesaisti un profesionāļu noturēšanu. Lai gan Centrālās statistikas pārvaldes darbaspēka apsekojuma dati liecina, ka bezdarba līmenis joprojām ir augstāks nekā Eiropas Savienībā vidēji, tomēr rādītājs pakāpeniski turpina lejupslīdi. Iztrūkums darba tirgū ir aktuāls dažādās jomās un uzņēmumos, ko papildina esošo un jauno talantu prasības, prioritātes un gaidas no darba devēja. Tādēļ organizācijām neapšaubāmi nāksies transformēt un pārskatīt savu ikdienas darba modeli, lai kļūtu par potenciālā darbinieka primāro izvēli.

Ilgtermiņa līdzsvars – vitāla nepieciešamība

Kāda ir pirmā doma, iztēlojoties savu ideālo ikdienu darbavietā? Papildus personīgajam piepildījumam un mērķu sasniegšanai prioritāšu virsotnē, visticamāk, atrodas darba un personīgās dzīves līdzsvars. Tas ir pašsaprotami, ņemot vērā investēto laiku profesionālos pienākumos un karjeras izaugsmē. Vienmērīgu darba un personīgās dzīves ritmu nosaka to harmonisks sadalījums. Mobilitāte ir nozīmīgs komponents, lai elastīgi īstenotu pienākumus un proporcionāli noteiktu prioritātes abās dzīves sfērās. Iespējams, perfektais darba modelis ne vienmēr izdodas, taču svarīga ir mērķtiecīga virzība un robežu noteikšana. Piemēram, vienu dienu vairāk enerģijas atvēlot ģimenei, draugiem un atpūtai, bet citā vairāk koncentrējoties uz darbu. Līdzsvars lielākoties ir panākams ilgtermiņā, nevis katru dienu. Vienīgi uzņēmumi, kas darbiniekiem spēs radīt tādus apstākļus ikdienā, atbalstīs un sekmēs viņu produktivitāti un labbūtību. Darba tirgū vārds “līdzsvars” vairs nav tikai “trends”, bet nepieciešamība un vispāratzīta prakse, lai talanti būtu augsti motivēti darbā un varētu pilnvērtīgi pievērsties savai personīgajai dzīvei.

Cieņpilna darba kultūra

Vienlaikus darba tirgus pakāpeniski sāk uzelpot, atpakaļskata spogulī atvadoties no pierastās darba plūsmas 8.00 līdz 17.00. Katrs cilvēks ir unikāls un sarežģīts mehānisms, tādējādi personalizēta pieeja drīzumā gūs virsroku. Un katrs speciālists individuāli noteiks savu produktīvāko diennakts laiku, kurā paveikt iecerēto. Diemžēl mūsu reģionā tas joprojām ir izaicinoši, ko pierāda starptautiskais Remote 2022. gada darba indekss. Tajā iezīmējas pievilcīgākās Eiropas valstis, kur dzīvot un strādāt. Salīdzinot darba intensitātes, institucionālā atbalsta, dzīves apstākļu un likumdošanas aspektus, valstis sarindotas pēc panākumiem darba un privātās dzīves līdzsvara veicināšanā. Veiksmīgākās – Luksemburga, Spānija un Norvēģija. Latvija atrodas tikai 25. vietā, atpaliekot arī no Baltijas kaimiņiem. Tas nozīmē, ka mums jāuzlabo uzņēmējdarbības kultūra, kas vērsta uz to, lai personīgā dimensija būtu nozīmīgāka par darbu. Luksemburgas un Norvēģijas veiksmes atslēga ir meklējama arī Pasaules laimes ziņojumā, kur šo valstu iedzīvotāji ar augstu apmierinātību novērtē savu dzīvi. Tikmēr Spānija izceļas ar ievērojamu valsts apmaksātu veselības aprūpes sistēmu un minimālo darba stundas likmi. Kā mēs varam mainīties uz labu?

Veselīgi risinājumi

Tietoevry pieredze liecina, ka efektīvs veids, lai precīzi noteiktu mikroklimatu uzņēmumā, darbinieku vēlmes un ieteikumus, kā viņi vēlas strādāt, ir regulāri veiktas konsultācijas un iekšējas aptaujas gan individuāli, gan komandās un uzņēmumā kopumā. Paralēli realizējām projektu Feel good November, kurā speciālistiem ar praktiskiem padomiem atgādinājām, kā mazināt darba radītā stresa un spriedzes ietekmi uz veselību. Darbiniekiem jāgarantē iespēja apmeklēt apmaksātas psihoterapijas konsultācijas un citus speciālistus, kas ir mūsdienu nepieciešamība veselības apdrošināšanas polisē, bet ne tikai.

Vēl viens elements ir digitālie risinājumi. Sākot ar hibrīda sanāksmēm un profesionāliem pienākumiem, līdz virtuālai psihoterapijai. Inovācijas paplašina elastību un cilvēku veiktspēju daudzpusīgos aspektos, kam apliecinājums ir globālie satricinājumi. No tiem iegūtā pieredze un zināšanas veido mūsu nākotnes darba modeli. Arī izpratni par to, ka talantu produktivitātei un garīgajai labbūtībai ir liekama vienādības zīme ar harmoniski līdzsvarotu darba un personīgo dzīvi. Organizācijām vairāk jākoncentrējas uz mainīgiem apstākļiem, tāpēc atgriezties pie seniliem risinājumiem, kas bija iedarbīgi pirms pandēmijas, nebūs iespējams. Ir jāpanāk, lai speciālisti justos taisnīgi atalgoti un novērtēti. Ir jāuzklausa, jāsadzird, jāizprot un jāciena individuālās vajadzības, lai atbilstoši rīkotos. Mēs virzāmies uz personalizētu darba scenāriju, kur profesionāļa elastība uzlabo gan produktivitāti, gan dzīves kvalitāti.

 

Autore ir informācijas tehnoloģiju uzņēmuma Tietoevry Latvijas filiāles personāla vadītāja

Reklāma

Līdzīgi raksti

Viedoklis Ināra Ziemele

Valsts institūcijām ir jāievēro tie paši likumi kā privātam būvētājam

Jau iepriekš publiskajā telpā izskanējušas diskusijas par gadījumiem, kad valsts vai pašvaldības iestādes veic būvdarbus uz zemes, kas tām nepieder. Viens no šādiem gadījumiem saistās ar Jēkabpils cietumu un sūdzībām par patvaļīgu būvniecību. Šī situācija atklāj, cik sarežģīta un trausla ir īpašuma tiesību un publiskās intereses līdzsvarošana.

Viedoklis Mārtiņš Paurs

De minimis – sprungulis māju renovācijas riteņos

Vai tas, ka lielas daudzdzīvokļu mājas pirmajā stāvā ir aptieka, vai kādā no dzīvokļiem strādā kurpnieks, vai kāda dzīvokļa īpašnieks ir izīrējis sev piederošu dzīvokli citā mājā, var kavēt mājas renovāciju? Gribētos teikt, ka nevar. Bet diemžēl var gan aizkavēt, gan apturēt pavisam. Šķērslis var būt jebkura viena dzīvokļa īpašnieka uzņēmējdarbība.

Viedoklis Lauris Mencis

Neizkrist no vilciena: mācīšanās kā Latvijas izaicinājums

Manā atmiņā ir iesēdusies tēze par to, kā iespējams palūkoties uz savu darbu un izaugsmi ilgtermiņā. Proti, aptuveni 60–70 % pienākumu jāsagādā gandarījums un patika, 20–30 % var būt tādi, kas prasa piepūli vai ir izaicinoši, taču rada vērtību nākotnē ar jaunu zināšanu, prasmju un pieredzes iegūšanu. Un līdz 10 % var būt arī tādi, kas neatbilst nevienai no iepriekš minētajām grupām, taču tie vienkārši ir jāizdara.

Viedoklis Viesturs Bulāns

Vai tehnoloģijas dod vai atņem drošību?

Oktobris visā Eiropā un arī Latvijā tiek atzīmēts kā Kiberdrošības mēnesis. Šajā laikā īpaša uzmanība tiek pievērsta digitālajai drošībai, gan atgādinot par drošības pamatprincipiem, gan pievēršoties aktuālajiem datiem. Tehnoloģijām un digitalizācijai kopumā ir būtiska ietekme ne tikai uz mūsu ieradumiem un uzvedību, bet arī uz drošības izjūtu, kas ir viena no cilvēku pamatvajadzībām.

Jaunākajā žurnālā