Alvja Hermaņa jaunākā izrāde Dzimšanas dienas kūka ir kā bezkaislīgs lugas lasījums
Būtu es nēģeru dzejnieks… — pirms gandrīz simt gadiem skumji dzejoja Aleksandrs Čaks, sapņojot par krāšņajām dzīves formām, kuras apdziedātu, ja būtu kāds cits. Ar mani ir līdzīgi. Būtu es feministiska kritiķe, uh, kādu recenziju par Alvja Hermaņa jauno izrādi uzmargotu. Bet ir, kā ir, un arī bez feminisma nākas atzīt — Dzimšanas dienas kūka ir labs dramaturga teātra piemērs, kura spožums un posts slēpjas tā lēnajā plūdumā.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt drukātā vai digitālā žurnāla abonentam. Esošos abonentus laipni lūdzam ienākt:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.