Pasaules tirgi
Neliec visas olas vienā grozā!
Lai mazinātu jaunus potenciālos draudus savas valsts uzņēmējdarbības videi, Vācijas valdība izstrādā jaunu stratēģiju ekonomiskajai sadarbībai ar Ķīnu, kas ir tās lielākā tirdzniecības partnere jau kopš 2016. gada. Nopietnas bažas par sadarbības perspektīvām parādījās pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, kad sankciju dēļ vācu uzņēmumi pēkšņi nonāca energoresursu badā un zaudēja arī ievērojamus aktīvus Krievijā. «Mums ir jāizvairās no līdzīgas kļūdas,» rakstīts konfidenciālā Vācijas Ārlietu ministrijas dokumentā. Viens no ieteikumiem ir pieprasīt lieliem uzņēmumiem regulāri veikt stresa testus, ņemot vērā ģeopolitiskos riskus. Turklāt valdība samazinās atbalstu tiem uzņēmumiem, kas savu darbību vēlas izvērst galvenokārt tikai vienā valstī.
Būt vai nebūt?
ASV otrā lielākā pārtikas lielveikalu ķēde Albertsons kļuvusi par kārtējo tirgotāju, kas atteicies no tradicionālajām kasēm, pārejot tikai uz pašapkalpošanos. Pirms tam to jau bija izdarījušas divas citas lielas veikalu ķēdes — Kroger un Walmart. Tajā pašā laikā Wegmans, kam pieder vairāk nekā 100 veikalu, pirms dažiem mēnešiem apturēja savu pašapkalpošanās programmu, sūdzoties par pārāk lieliem zaudējumiem zādzību dēļ. Wegmans piedāvāja īpašu lietotni — pircējs, staigājot gar plauktiem, varēja ar telefonu ieskenēt svītrkodu pirms preces ielikšanas grozā. Iespējams, daži klienti to vienkārši aizmirsa izdarīt vai apzināti izvēlējās nemaksāt. Pirms dažiem gadiem ASV un Eiropā veiktas tirgotāju aptaujas dati liecināja, ka pašapkalpošanās veikalos zaudējumi zādzību dēļ veido 4% no kopējā apgrozījuma, kas ir uz pusi vairāk nekā vidēji tirdzniecības nozarē.
Krīze paradīzē
Analītiķi prognozē, ka augstā inflācija un pircēju piesardzība iedragās interneta tirgotāja Amazon ienākumus gada nogalē, kas parasti ir ienesīgākais peļņas laiks. Tāpēc kompānija plāno atlaist 10 tūkstošus darbinieku, kas ir aptuveni 3% no tās nodarbinātajām «baltajām apkaklītēm». Problēmas skārušas arī citus Silīcija ielejas brīnumbērnus: Facebook un Instagram māteskompānija Meta atlaidusi 11 tūkstošus jeb 13% darbinieku, sociālo mediju kompānija Snap — 1300 (13%), auto koplietošanas platforma Lyft — 700 (13%), bet no sociālā tīkla Twitter atvadījusies vairāk nekā puse no 7500 darbiniekiem. «Agresīvu štatu un algu samazināšanu» kompānijai Alphabet (Google un YouTube) pieprasījis viens no tās lielākajiem investoriem britu miljardieris Kristofers Hons. Tas viss liecina, ka ir beidzies jauno tehnoloģiju kompāniju eksplozīvās izaugsmes periods, bet «pie durvīm klauvē recesija», uzskata finanšu analītiķis Dens Īvss no Losandželosā bāzētās investīciju firmas Wedbush Securities.
Pārsteigums
Pārsteigums, kas nav pārsteigums
Kad oktobra beigās Īlons Masks pabeidza Twitter pirkšanas darījumu, viņš nekavējoties atlaida pusi no 7500 sociālā tīkla darbiniekiem. Vēl 1200 izvēlējās aiziet paši. Savukārt palikušie e-pastā saņēma ultimātu: būs smagi jāstrādā! «Tas nozīmē garas darba stundas augstā intensitātē,» rakstīja Masks. «Šo ieskaiti varēs izturēt tikai ar izcilu sniegumu.»
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.