HIV infekcijas (ne)apturēšanas pieredze Latvijā – ko darīt labāk?

Jau Covid-19 pandēmijas laikā un vēl joprojām mēs, dažādu specialitāšu ārsti, Latvijā esam pamanījuši vairāk vēlu diagnosticētu saslimšanu. Sastopamies ar ielaistām sirds un asinsvadu, gremošanas sistēmas, onkoloģiskajām slimībām, un HIV nav izņēmums. Iespējams, sākotnēji ārsta apmeklējumu iespējas samazināja pandēmijas ierobežojumi, taču tagad situācija ir normalizējusies, un fakts, ka cilvēki Latvijā ar veselības problēmām laikus nevēršas pie mediķiem, ir satraucoša tendence.

Tā kā HIV ir infekcijas slimība, kuru laikus nediagnosticēti un neārstēti pacienti izplata tālāk, tas ir vēl bīstamāk. Tādēļ šodien, Pasaules AIDS dienā, gribu atgādināt gan saviem kolēģiem ārstiem, gan plašai sabiedrībai, ka nav cita veida, kā noteikt savu HIV statusu kā vien HIV tests. Un ikvienam (ar HIV var inficēties ne tikai seksuāli aktīvs cilvēks) cilvēkam HIV tests būtu veicams reizi gadā, līdzīgi kā citas regulāras veselības stāvokļa pārbaudes, piemēram, pilna asins aina, holesterīna un glikozes līmenis u.c.

Situācija varētu būt sliktāka, nekā rāda statistika

HIV īpatnība ir tā, ka šai slimībai ir tā saucamais loga periods. Proti, cilvēks var inficēties un tad gadiem ilgi dzīvot ar šo vīrusu, taču nezināt, ka ir inficēts. Viņam var nebūt nekādu simptomu, viņš var justies labi, iespējams, pat līdz 10 gadiem. Taču šajā laikā viņš diemžēl seksuālos kontaktos bez prezervatīva būs inficējis savus partnerus. Tādēļ HIV jomā ir svarīga šī rutīnas ikgadējā testēšanās.

Pašlaik Latvijas oficiālā statistika jau pāris gadus rāda lēnu jaunatklāto HIV gadījumu skaita samazinājuma tendenci. Taču infektologiem ir nepatīkamas aizdomas, ka šī statistika nerāda patiesu ainu un reālie HIV izplatības apjomi ir daudz lielāki. Nu padomājiet – vai pandēmijas mājsēdes laikā cilvēkiem nebija seksuālu attiecību? Vai HIV nevarēja izplatīties? Protams, bija un varēja! Tādēļ jaunatklāto HIV gadījumu skaita samazinājums varētu rādīt tikai būtisku testēšanas apjomu samazinājumu, nevis infekcijas izplatības samazinājumu.

Zināšanas ir visa pamats

HIV ierobežošanā pašlaik galvenais ir zināšanas un aizspriedumu izskaušana gan visas sabiedrības, gan arī veselības aprūpes speciālistu vidū. Pie mums diemžēl bieži nonāk HIV pacienti ar ielaistām blakusslimībām, kam ilgstoši izmēģinātas dažādas ārstēšanas, bet HIV tests tā arī nav veikts. Medicīniski daudzas ādas, mutes dobuma, onkoloģiskās saslimšanas ir absolūti skaidrs signāls, ka ir jāveic HIV tests, jo tās ir tipiskas HIV pavadošās slimības. Daudzus cilvēkus ar HIV laikus varētu diagnosticēt zinoši ģimenes ārsti, dermatologi, ginekologi, onkologi, zobārsti un citu specialitāšu ārsti. Te mēs redzam plašu darba lauku arī infektologiem un mūsu profesionālajai asociācijai (LIHHASA – Latvijas Infektologu, Hepatologu un HIV/AIDS speciālistu asociācija), informējot un uzrunājot kolēģus, aicinot atcerēties par HIV un nebūt aizspriedumu varā.

Dažkārt man jautā – kā jūs raksturotu HIV pacientu? Es atbildēšu ar savas kolēģes vārdiem: “Skatāmies spogulī un raksturojam!”. Cilvēki, kas dzīvo ar HIV, ir tieši tādi paši kā ikviens no mums, viņi ir vieni no mums! Cilvēki ar HIV nav kaut kādas mistiskas, norobežotas grupas, “tie” vai “viņi” – tie esam mēs, celtnieki, skolotāji, žurnālisti, ārsti, banku darbinieki, pārdevēji, sētnieki. Infekcijas slimības nešķiro ne pēc amata, ne dzīvesvietas, ne dzimuma, pat ne vecuma un seksuālās orientācijas. HIV var skart ikvienu, kas ir seksuāli aktīvs un kam ir bijis kaut viens neaizsargāts seksuāls kontakts. Tādēļ HIV tests ir tik ļoti svarīgs.

Pieejami dažādi testi, arī paštesti

Latvijā HIV testu ir iespējams veikt vairākos veidos – laboratorijā, HIV profilakses punktā, un tagad ir pieejami arī paštesti. Paštesti Latvijā ir jaunums, bet mēs ļoti ceram uz plašu to izmantošanu, jo cilvēki Covid-19 pandēmijas laikā ir pieraduši pie šī diagnostikas veida, nebaidās un prot apieties. Pašlaik testi ir nopērkami internetaptiekā, un tos var izmantot cilvēki, kas sava HIV testa veikšanas laikā nevēlas satikt nevienu citu personu, piemēram, viņi ir ļoti kautrīgi vai vēlas saglabāt maksimālu konfidencialitāti. Jāteic gan, ka pilnīgu konfidencialitāti nodrošina jebkurā ārstniecības iestādē, kā arī HIV profilakses punktos, kas atrodami visā Latvijā.

Paštestu jomā Latvijā vēl ir nepieciešams tikai viens pilnveidojums. Ja HIV profilakses punktā tiek konstatēts pozitīvs HIV tests, šim cilvēkam punkta darbinieki nodrošina vizīti pie infektologa bez ārsta nosūtījuma. Tā kā infektologs Latvijā nav tiešās pieejamības ārsts, šādam atvieglotam ceļam un atbalstam ir ļoti liela nozīme. Ja cilvēks veiks HIV paštestu mājās, un tas būs pozitīvs, nokļūšanai pie infektologa vēl nepieciešams nosūtījums. Mūsu veicamais darbs kopā ar Veselības ministriju ir izveidot skaidru un ērtu sistēmu, kā pacientiem rīkoties šādos gadījumos.

Noslēgumā vēl tikai atgādināšu, ka HIV vairs sen nav nāves spriedums. AIDS dienā mēs ne tikai pieminam dzīvības, ko aiznesis AIDS, bet vairāk lūkojamies uz priekšu – HIV vēl joprojām nav pilnībā izārstējama, taču ir ar zālēm ļoti labi kontrolējama infekcijas slimība. Cilvēks, kas regulāri lieto zāles (parasti tā ir viena līdz divas tabletes dienā), var kļūt pilnībā neinfekciozs citiem un nodzīvot garu un pilnvērtīgu mūžu. Tādēļ atmetīsim aizspriedumus, nebaidīsimies un domāsim par savu veselību!

 

Autore ir Latvijas Infektoloģijas centra Infektoloģijas poliklīnikas vadītāja, infektoloģe, dermatoloģe, veneroloģe, Dr.med.