Pašvaldību apetīte nodarboties ar uzņēmējdarbību nemazinās

Foto - Evija Trifanova, LETA
Māris Simanovičs

Ekonomika attīstās cikliski, kas nozīmē gan kāpienus augšup, gan arī lejup. Tāpēc visu nozaru uzņēmumiem pastāvīgi ir jāveic tirgus analīze, jāpārorientē un jāpielāgo sava darbība, lai efektivizētu procesus, saglabātu savu konkurētspēju un noturētos tirgū. Taču privātā biznesa spēles noteikumi bieži vien neattiecas uz tiem, kas strādā ar publiskajiem resursiem, proti, valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām. Administratīvi teritoriālā reforma, kas bija iecerēts kā tramplīns novadu straujākai un ilgtspējīgai attīstībai, diemžēl iezīmē arī pretēju tendenci – pašvaldību apetīte iesaistīties uzņēmējdarbībā tikai aug. Taču vietvaru nepamatota dalība komercdarbībā kropļo konkurenci un no tā zaudētāji ir arī iedzīvotāji.

Argumenti, kas neiztur kritiku

Pašvaldību iesaiste biznesā pamatā izpaužas divos veidos. Vienā gadījumā komercpakalpojumus cilvēkiem sniedz vietvarām daļēji vai pilnībā piederošas kapitālsabiedrības, otrā – pašvaldību struktūrvienības vai speciāli izveidotas aģentūras. Teorija, normatīvie akti un arī labā prakse saka, ka pašvaldības vai valsts kapitālsabiedrību iesaiste biznesā ir pamatojama tikai noteiktos gadījumos, piemēram, lai labotu tirgus nepilnības un kļūdas. Taču Latvijā itin bieži pašvaldības bez analīzes un iedziļināšanās uzskata, ka tikai to veidoti un vadīti uzņēmumi spēs nodrošināt pakalpojumu pieejamību un nepārtrauktību. Citi – slēpti un atklāti – argumenti ir darba vietu radīšana un nodrošināšana, nepietiekams privāto uzņēmumu piedāvājums, kā arī cena, kur bieži tiek aizmirsts izmaksās iekļaut investīcijas, šķērssubsīdijas, ES un citu ārvalstu finanšu instrumentu finansējumu vai publisko resursu izmantošanu. Šie pašvaldību argumenti var šķist pareizi,  tomēr lielākoties tie ir aizbildinājumi un analītikas trūkums par ieguvumiem un zaudējumiem, konkurējot ar privāto sektoru.

Novadu apvienošanas spožums un posts

Satraucoši, ka atsevišķas vietvaras, kas pirms administratīvi teritoriālās reformas pieņēma lēmumu rīkot publisku iepirkumu par kāda pakalpojuma nodrošināšanu, pēc novadu apvienošanas to atkal pārtrauc un pakalpojumu uztic pašvaldības kompānijai bez konkursa. Turklāt nereti vietvaras izvēlas iesaistīties komerdarbībā, atklāti ignorējot arī Konkurences padomes izvērtējumu. Tiek ignorēti arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) sniegtie ieteikumi un informācija par to, ka tirgus nepilnību nav un attiecīgos pakalpojumus ir spējīgs nodrošināt privātais uzņēmums. Pat ja neskaram tiesiskos aspektus, pašvaldību biznesa pārvaldība izgaismo daudzas nepilnības: uzraudzības trūkumu, neefektīvu darbību, līdzekļu izsaimniekošanu, normatīvo aktu prasību pārkāpumus. Tā ir realitāte. Nav arī noslēpuma, ka publiskā sektora dibinātie uzņēmumi bieži kalpo kā barotnes varai pietuvinātajiem, kur pasmelties pašiem un par lojalitāti padalīties ar citiem.

Ar burkānu vien nepietiks

Arī nesen LTRK pasūtītā pētījumā “Administratīvi teritoriālā reformā kā piemērots brīdis, lai pārskatītu pašvaldību dalības komercdarbībā tiesisko pamatotību, kā arī novērstu iespējamos konkurences kropļojumus” apzinātas nepilnības. Viens no pētnieku secinājumiem – jāpilnveido normatīvais regulējums, lai paredzētu atbilstošus piespiedu mehānismus, tajā skaitā nosakot obligātu pienākumu izbeigt pašvaldības līdzdalību kapitālsabiedrībās bez tiesiska pamata. Papildu tam jāparedz arī konkrēta amatpersonu atbildība.

Vietvaru iesaiste komercdarbībā nav attaisnojama ar vienkāršu atsauci uz pašvaldības rīcības brīvību vai nepieciešamību pildīt pašvaldības autonomās funkcijas. Pašvaldības mērķis ir vietējās kopienas labklājība, piesaistot atbilstošākos un izdevīgākos pakalpojumu sniedzējus, tādējādi veicinot arī uzņēmējdarbību reģionā. Tādēļ bez izsvērta ekonomiska un juridiska pamatojuma nav nemaz apsverama pašvaldību līdzdalība kapitālsabiedrībā, vietvaru aģentūru dibināšana vai atsevišķu funkciju veikšana pēc “in-house” principa.

Konkurence = ceļš uz attīstību

Arī mēs, LTRK Konkurences neitralitātes komitejā, neesam saņēmuši no visām vietvarām visaptverošu informāciju par līdzdalības īstenošanu. Tas atstāj negatīvu iespaidu uz VARAM rosinātā izvērtējuma procesa lietderību un atdevi. Lai novērstu šādas situācijas, būtu vēlams noteikt likumā par pienākumu pašvaldībām nodrošināt valdības sociālos partnerus ar noteiktu informācijas apjomu. Kāpēc tas ir nozīmīgi? Lai visā Latvijas teritorijā valdītu vienota izpratne par brīvās tirgus principiem un godīgas konkurences pamatnosacījumiem.

Administratīvi teritoriālā reforma kalpo par iespēju sakārtot iepriekš minētās problēmas, lai vietvaras izveidotu ekonomiski spējīgas teritorijas, kas palīdz attīstīties visai uzņēmējdarbības videi, veicina ekonomisko aktivitāti un ceļ dzīves līmeni. Pašvaldību deputātiem jāvelta pūles, lai panāktu uzplaukumu konkrētos reģionos. Tas gan nav iespējams, kropļojot konkurenci, jo tiek radīta nelabvēlīga augsne uzņēmējdarbībai kopumā un ekonomikas augšupejai. Konkurence rada spiedienu kļūt efektīvākiem, labākiem, ātrākiem un klientiem draudzīgākiem. To pēdējā gada laikā izcili pierādīja arī mazumtirdzniecības nozare, kur jauna tirgus dalībnieka ienākšana, lika sasparoties arī pārējiem veikalu tīkliem.  Šo konkurences spiedienu jāizjūt arī valsts un pašvaldību uzņēmumiem, lai tie tiešām kalpotu kopīgam labumam, nevis atsevišķu personu interesēm vai “aiz matiem pievilktiem” argumentiem par tirgus nepieciešamību.

Cerību dod tas, ka LTRK rīkoto priekšvēlēšanu diskusiju laikā beidzot varējām dzirdēt vairāku politiķu atzīšanos, ka publisko personu konkurēšana ar privāto sektoru nav godīga spēle. Viņu slēdziens ir identisks – vienmēr vispirms izvērtēt, ko var piedāvāt privātie uzņēmumi, un veicināt publiskās un privātās partnerības projektu īstenošanu. Tomēr atsevišķos jautājumos joprojām ir izpratnes trūkums, lai gan ir pieejamas kompetento institūciju vadlīnijas, regulāri norisinās pasākumi, kuros tiek skaidrota nepieciešamība un pienākums ievērot konkurences noteikumus, un Saeimu sasniedz dažādas likumdošanas iniciatīvas, kuru mērķis ir stiprināt konkurenci Latvijas ekonomikā. Iespējams, skaļākai ir jākļūst iedzīvotāju balsij, jo konkurences kropļošana, kas ietekmē pakalpojumu pieejamību, kvalitāti un cenu, skar katru no mums.

 

Autors ir AS Eco Baltia valdes priekšsēdētājs un LTRK Konkurences neitralitātes komitejas vadītājs

Pagaidām nav neviena komentāra

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu