Budžets STEM izglītībai ir par mazu Latvijas spējām

Ilustratīvs attēls
Kaspars Kuprevičs

Talanti, tehnoloģijas un zinātne – valsts ekonomiskās izaugsmes raksturlielumi, kurus pamatā definē izglītības kvalitāte. Vai tā mērāma procesos vai rezultātā? Neapšaubāmi atbilde no akadēmiskām un profesionālām aprindām būs – abi. Īpaši attiecībā uz dabaszinātnes jeb STEM disciplīnas zināšanām. Tās noteiks nākotnes darba tirgu, neraugoties uz akūto pedagogu, jauno speciālistu un finansējuma iztrūkumu, kas arvien vairāk palielinās. Kāpēc nacionālā līmenī mēs nedrīkstam apgalvot, ka zinātne un kvalitatīva izglītība ir par dārgu Latvijas budžetam?

Nav noslēpums, ka pasaules attīstību kopš industriālās revolūcijas lielā mērā ir veicinājušas inovācijas, zinātnes un intelekta kapacitāte. No vienas puses, ir partiju saukļi par nepieciešamību būtiski mainīt izglītības sistēmu un saturu, lai veidotu zināšanu sabiedrību. No otras – STEM disciplīnas nav atradušas vietu politiskajā darbakārtībā. Šāda aksioma ir bijusi aktuāla ne vien pirms 13. Saeimas vēlēšanām, bet arī vēl joprojām. Tikai piecas minūtes pirms balsojuma par nākamo sasaukumu deputātu redzeslokā nonāca eksakto zinātņu aktualitātes un vispārējās vidējās izglītības problemātikas, cenšoties steigā apmierināt pedagogu prasības un sabiedrības neizpratni.

Likumsakarīgs rezultāts attieksmei pret jēdzienu STEM. Jo tās ir disciplīnas, kuras katru gadu biznesiem rada galvassāpes jauno talantu trūkuma dēļ. Kā viens no vecākajiem Latvijas farmācijas uzņēmumiem, mēs saskatām galveno izaicinājumu – spožu prātu piesaisti nozarei. Ja vairākas jomas norāda uz darba devēju, nevis darba ņēmēju sagatavošanu, tad eksaktās zinātnes paliek situācijā, kur izglītības sistēma vienkārši nesagatavo pietiekami daudz speciālistu, lai spētu nodrošināt minimālo pieprasījumu darba tirgū. Savukārt tas iegriež valsts budžetam, jo zinātnes, inženierzinātnes, tehnoloģisko jauninājumu un matemātikas prasmes uzlabo nodarbinātību, stimulē pievienotās vērtības produktu vai pakalpojumu izstrādi, kā arī eksportspēju. Piemēram, Kalceks pērn strādāja ar 67 miljonu eiro apgrozījumu, ko veidoja medikamentu pārdošanas apjomi 60 valstīs.

Zinātnes galvassāpes

STEM priekšmetu nozīmi var salīdzināt arī starp Eiropas valstīm. Dalībvalstīs pārsvarā vērojam virs 17 šo jomu absolventiem uz 1000 iedzīvotājiem, un visaugstāk ierindojas Īrija, Dānija, Vācija, Somija un Polija. Savukārt būtiska atpalicība ir apzināta valstīs, kur iepriekš minētais rādītājs nepārsniedz 13 speciālistu uz 1000 iedzīvotājiem. To vidū arī Latvija, aiz kuras atrodas vien trīs valstis: Malta, Kipra un Luksemburga. Eksakto zināšanu trūkumu valstī pierāda arī aizvadīto gadu norises, sākot no sabiedrības šaubām par vakcīnu pret Covid-19 līdz dezinformācijas avotu patēriņam un populistisku politisko ideju atbalstam. Vienlaikus izceļamies tādos datos kā ticība horoskopiem, veiksmes talismaniem un citiem māņiem.

Drūmo statistiku papildina jauniešu interese par studijām šajās jomās, kas ir samērā maza. Turklāt starp šo zinātņu studentiem ir viens no lielākajiem atbirumiem. Tas nozīmē, ka vairums līdz augstākās izglītības iestāžu absolvēšanai nemaz netiek. Viens no iemesliem ir centralizēto eksāmenu rezultāti. Ja 2019. gadā vidējais rezultāts ķīmijā sasniedza gandrīz 63%, tad kopš tā mirkļa ir piedzīvota lejupslīde. Šobrīd rādītājs svārstās ap 55%. Līdzīga tendence paveras fizikā un bioloģijā. Salīdzinot ar 2020. gadu, eksāmenu rezultāti kopumā varbūt ir nedaudz augstāki, bet jāņem vērā, ka izvēles eksāmenu kārtotāju skaits ir neliels, kas ietekmē vidējo rezultātu.

STEM pedagogi kā deficīta prece

Pedagogi var kļūt par noteicošo faktoru, kas raisa skolēnos vēlmi izvēlēties konkrētus studiju virzienus. Mācību spēka attieksme klasē un sniegtie padomi tieši ietekmē cilvēku lēmumu studēt STEM virzienus augstskolā. Bet pedagogiem ir sarežģīti ieinteresēt skolēnus, īpaši laikmetā, kad ir izplatīta viedtālruņu un citu ierīču izmantošana. Sabiedrībā kopumā valda maldīgs pieņēmums par to, ka STEM priekšmeti ir garlaicīgi. Preventīva metode, kas risinātu šo problēmu, ir jau agrā vecumā ieaudzināta interese par zinātnisko izpēti un atklājumiem. Pedagogiem ir iespēja integrēt STEM disciplīnas mācību programmā, palīdzot izkopt zināšanu bāzi un zinātkāri par apkārtējo pasauli.

Protams, pedagogi nevar novērst sistēmiskās barjeras, jo vairumam skolotāju ir neprognozējami liela darba slodze, kas ne vienmēr ļauj atvēlēt pietiekami laika uztveramu un atraktīvu STEM mācību stundu plānošanai. Savukārt skolēniem zinātne nešķiet saistoša, ja tā nav kontekstā ar reālo pasauli. Ja visas darbības un jēdzieni netiek efektīvi ilustrēti, zinātne liekas abstrakta un bezjēdzīga. Tāpēc ir vajadzīgas praktiskās nodarbības, kur tiek skaidrotas definīcijas un radīta vide, kurā skolēniem ir vieglāk izveidot saikni starp saviem novērojumiem un teoriju. Praktiskais darbs arī sniedz iespēju piedalīties diskusijās, strādāt komandās, komunicēt un sadarboties ar vienaudžiem – tās ir uzskatāmas par 21. gadsimta TOP prasmēm. Diemžēl arī attālinātās mācības ir atstājušas savu nospiedumu, jo lielākā daļa skolēnu atzīst – ķīmiju un fiziku viņi neizvēlēsies studēt, jo eksaktos priekšmetos bez eksperimentiem un praktiskiem darbiem klātienē trūkst izpratnes par konkrētā priekšmeta saikni ar reālām pasaules norisēm.

Mēs varam, ja gribam

Atgriežoties pie politiskās darbakārtības, vien divas nedēļas pirms vēlēšanām deputāti apstiprināja, ka no 2025./2026. mācību gada ieviesīs obligātu centralizēto fizikas, ķīmijas, bioloģijas vai dabaszinātņu eksāmenu. Savukārt jau no nākamā gada tas skolēniem būs jākārto pārbaudes darba formātā. Lai gan šādas izmaiņas nerisina problēmas, tomēr tā ir puse no uzvaras ceļā uz zināšanu kvalitātes uzlabošanu. Vēl deputāti pēdējā darba mēnesī atrada iespēju papildu finansējumam vairāku desmitu miljonu eiro apmērā, kas paredzēts pedagogu slodzes līdzsvarošanai un mācību materiālu efektīvākai pieejamībai.

Noslēgumā jāatgādina Latvijas attīstības plānā 2021.–2027. gadam ierakstītā apņemšanās, kur skaidri norādīta misija – veidot zināšanu sabiedrību, būtiski mainīt izglītības sistēmu, mācību procesā faktu iegaumēšanu aizstāt ar kompetenču apguvi. Akcents uz integrētu pieeju STEM un STEAM mācību priekšmetu apguvē. Tāpat minēta izcilu pedagogu sagatavošana, piesaiste, noturēšana un efektīva profesionālā pilnveide, jo īpaši izceļot STEM nozaru pedagogu un mācībspēku piesaisti. Tāpēc, veidojot jaunās valdības prioritātes, ir jāatceras, ka pedagogiem ir būtiska loma nākamo paaudžu veidošanā. Viņiem ir tālejoša ietekme uz cilvēku dzīvi. Ir nepieciešams uzlabot skolēnu izpratni par šīm disciplīnām un tālāko profesionālo karjeru, jo mēs visi kopā esam atbildīgi par to, vai bērna sapnis būt vadošam zinātniekam izplēnēs vai kļūs par realitāti.

 

Autors ir Latvijas farmācijas uzņēmuma Kalceks valdes loceklis

Pagaidām nav neviena komentāra

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu