Avārijas bremzēšanas režīms?

Autobūves drošības sistēmu jomā viens no svarīgiem jaunievedumiem ir autonomā avārijas bremzēšanas sistēma. Sistēma automātiski sāk bremzēt, ja gaidāma sadursme. ECB nelūdz un nepieņem norādījumus no iestādēm, valdības vai no kādas citas struktūras. Vienlaikus eirozonas dalībvalstu valdības un citas ES iestādes nedrīkst ietekmēt ECB lēmējinstitūcijas, tātad ECB rīcība ir autonoma un viņas šī brīža uzvedība procentu likmju frontē liek domāt par avārijas bremzēšanu, pirms inflācija iegājusi katastrofālā spirālē, kad aug cenas, tiek celtas algas, tēriņus var nemazināt, var turpināt celt cenas un tad atkal jāceļ algas…

Ar procentu likmju celšanu vismaz daļēji tiek bremzēts patēriņš, gan bremzējot pieprasījumu pēc jauniem kredītiem, gan diemžēl mazinot arī esošo kredītņēmēju maksātspēju. Risks šajā gadījumā ir pārāk strauja pieprasījuma bremzēšanās, iespējamā situācijas pasliktināšanās kredītu tirgū un ekonomikas pārāk strauja atdzišana.

Jāatzīmē, ka ļoti augsta inflācija nav tikai Eiropas problēma un ECB nav vienīgā centrālā banka pasaulē, kura rīkojas agresīvi. Vairākas centrālās bankas jau veikušas pat straujāku procentu likmju paaugstinājumu.

27. oktobrī Eiropas Centrālās Bankas (ECB) vadība monetārās politikas sapulcē nolēma šogad otro reizi pēc kārtas par 75 bāzes punktiem paaugstināt eiro procentu likmes. Rezultātā ECB šogad savas eiro procentu likmes kopš jūlija ir paaugstinājusi kopā par 200 bāzes punktiem. Tā ir ļoti agresīva reakcija uz joprojām augsto eiro zonas inflācijas līmeni (gada inflācija eirozonā septembrī 9,9%). Kopš eiro ieviešanas 1999. gadā šis ir tikai otrais tik liels paaugstinājums vienā reizē (pirmais tik liels paaugstinājums bija šā gada septembrī).

Secinājumi kredītiem

Rit eiro dzīves 24 gads, kas uz globālā finanšu tirgus fona tāds bērna vecums vien ir. Līdz ar to, lai rēķinātu potenciālos scenārijus un to ietekmi uz procentu maksājumiem, nav pārāk daudz vēsturisko datu un pieredzes. Mēs pašlaik piedzīvojam ceturto, bet vērtējot pēc ilgtermiņa ietekmes uz tirgu, trešo eiro procentu likmju kāpuma ciklu, jo 2011. gada 50 bāzes punktu kāpums ļoti ātri tika dzēsts ar strauju likmju pazeminājumu. Tagad notiek straujākais procentu likmju kāpums, kāds līdz šim eiro zonā ir redzēts, jo aptuveni trīs mēnešu laikā centrālā banka eiro procentu likmes paaugstinājusi par 200 bāzes punktiem, kas ar uzviju jau ir redzams tirgus procentu likmēs.

Likmju lēciens, kurš atainojas Euribor tabulās pirmām kārtām ļoti būtiski ietekmē procentu maksājumus par hipotekārajiem kredītiem un līzingu. Atkarībā no produkta un piemērotās procentu likmes, dažiem kredīta ņēmējiem procentu maksājumi pusgada laikā jau ir dubultojušies. Tādu izmaksu pieaugumu vēl vasarā reti kurš prognozēja. Pagaidām izskatās, ka eiro procentu likmju kāpuma cikls vēl nav beidzies un, iespējams, tiks pārsniegtas iepriekšējo ciklu virsotnes. Līdz šim augstākie kāpumi bija 1999. gada ciklā – 225 punkti un 2005.-2008. gadu ciklā – 250 punkti. Abos gadījumos šo virsotņu sasniegšana gan prasīja krietni ilgāku laiku – attiecīgi gandrīz gadu 1999. gada ciklā un divarpus gadus 2005. gadā uzsāktajā likmju celšanas ciklā. Cik reizes un cik augstu ECB vēl varētu celt eiro procentu likmes nezina arī pati ECB vadība, jo lēmumi tiks pieņemti balstoties uz aktuālajiem ekonomikas, galvenokārt inflācijas, datiem, kuri nav nemaz tik viegli prognozējami šajos apstākļos, kad toni tirgū nosaka ļoti svārstīgās energoresursu cenas, karš Ukrainā, atkopšanās pēc Covid pandēmijas un piegādes ķēžu aktualitātes.

Lai arī tuvākajos mēnešos ir sagaidām turpmāks eiro procentu likmju kāpums, tas nevar ilgt mūžīgi, un, agrāk vai vēlāk, likmju kāpumā visticamāk iestāsies pauze. Vismaz finanšu tirgus savās nākotnes cenās salīdzinot ar septembri ir palicis piezemētāks. Ja vēl septembrī trīs mēnešu likmei nākamā gada līmenis tika cenots 3,5% rajonā, tad pēc 27. oktobra sapulces nākamā gada cena jau bija atkāpusies zem 3% atzīmes. Tā nav prognoze, bet liecība tam, ka vājinās turpmākas procentu likmju kāpuma gaidas (bet tirgus cenas reti kad ir labs indikators, lai kaut ko prognozētu).

Kādi vēl secinājumi?

Tirgū atkal pieaug kredītu reitingu jēga. Ja negatīvu procentu likmju periodā to pārsvarā manīja tikai investori, kuri darbojās obligāciju tirgū (jo eiro depozīta procentu likme pārsvarā bija nulle), tad tagad šis jautājums kļūst arvien aktuālāks arī naudas tirgū, jeb kredītreitinga jēdziens atainosies noguldījumu procentu likmēs. Kad procentu likmju “grīda” atradās pie nulles atzīmes, mācību grāmatās pieminētā riska un cenas attiecība nestrādāja. Šobrīd jāņem vērā, ka riska un cenas attiecība ir atgriezusies dienas kārtībā, ko mēs ļoti uzskatāmi redzam gan valdību obligāciju procentu likmju gan noguldījumu procentu likmju tabulās.

Tirgus reakcija uz ECB sapulci bija samērā neitrāla, jo šāds eiro procentu likmju paaugstinājums tika prognozēts. Eiro cena ASV dolāros 27. oktobrī svārstījās pie paritātes atzīmes, eiro ilgtermiņa procentu likmes nedaudz pazeminājās, bet akciju indeksi eirozonā turējās no nelieliem mīnusiem (piemēram, Francijā) līdz nelieliem plusiem (Vācijā).

 

Autors ir SEB bankas Finanšu tirgus pārvaldes vadītājs