Žurnāls Domuzīme, 2022, nr. 5
No cikla uldis
1
krupi nepamet novārtā likteņa varā! krupi ēdini padzirdini!
būs dzīres! prāti tumšosies!
izgaisdams uldis čukst ildzei ausī pēdējiem spēkiem
un ildzei tai pašā mirklī tiek kurla šī auss
bet savu vārdu izdzirdis milzu kleins krupis
lien ārā no akmeņu krāvumiem sirdī
un nārsta svētlaimē valbītām acīm priekškājās īsās kas vērstas uz iekšu
tver ildzi griež piruetē
nomesto ādu lēveros
indes dziedzerīši vēl dzirkstī
mārka kvarksti nobrauc no toņa
velk šķībi uz kurlās auss pusi
drīz ildzei krūtīs ierietē pirmpiens
un applaucē krupja latvieša mēli
kā jau ir vēlējis savulaik uldis
2
alkās tvērusi ulža gaisa buču ar ziņu lai nāk
šurpam laižas brāzma vēja spārniem
pa ceļam gāž mežu
bangās nogremdē kuģus
