Agris Dzenis uzsver: smagākais dzimtbūšanas mantojums ir ticēšana, ka visu izlems kāds kungs vai valdība. Foto — Kristaps Kalns
Žurnāls Domuzīme, 2022, nr. 5
Ar Agri Dzeni sarunājas Andris Zeļenkovs
Agris Dzenis ir vēstures zinātņu maģistrs. Strādājis Latvijas Valsts vēstures arhīvā, Kandavas, Tukuma muzejā. Pēc pašvaldību pasūtījuma pētījis daudzu Latvijas novadu un to kultūrvēsturisko objektu vēsturi. Publicējas populārzinātniskos un zinātniskos izdevumos. Sarakstījis monogrāfijas Kuršu ķoniņi un citi lēņavīri Rietumlatvijā: septiņsimt gadus ilga brīvības saglabāšanas pieredze (2014), Prūši karā ar likteni (2016), Leimaņi, brīvnieki, brīvzemnieki Igaunijā, Latgalē un Vidzemē 13.—20. gs. (2019).
Rēzeknē dzīvojošais vēstures maģistrs Agris Dzenis (1972) sevi raksturo kā pašnodarbinātu vēsturnieku. Izglītība un pieredze ļauj viņam uzņemties tematiski un hronoloģiski daudzveidīgus pētījumus Latvijas vēsturē. Aizrāvies ar brīvļaužu kopienu un apdzīvotu vietu pētniecību, tulkojis vēstures avotus no vācu, krievu, poļu, latīņu un viduslejasvācu valodas. Šifrēt tik dažādus vēstures posmus uzņemas tikai retais, turklāt tam nepieciešams gan atbilstošs zināšanu dziļums, gan iekšējā jauda un azartiska aizrautība. Novērtēt vēsturnieka Dzeņa darbu var, lasot viņa sarakstītos darbus. Šogad dienasgaismu ieraudzījušas vairākas grāmatas, kuru līdzautors ir Dzenis, to skaitā krāšņais izdevums Ķoniņu brīvciemi un tik aktuālais rakstu krājums Ukrainas vēsture. Darbīgais pētnieks turpina tulkot 15. gadsimta Hermaņa Helevega Rīgas hroniku latviešu valodā un zina arī teikt, kā var apturēt Krievijas šovinismu.
