Neveiksmīgais eksperiments • IR.lv

Neveiksmīgais eksperiments

Skolnieki 20. gadsimta 20. gadu Krievijā. Nezināma autora foto
Artis Buks, Domuzīme

Žurnāls Domuzīme, 2022, nr. 5

Pirms 100 gadiem Padomju Krievijā centās ieviest progresīvu izglītības reformu

Krievijas impērijas sabrukums Pirmā pasaules kara laikā, 1917. gada politisko un militāro apvērsumu virkne Krievijā un sekojošais pilsoņu karš skāra visas dzīves jomas. Sagruva arī izglītības sistēma — juku laikos skolas izpostīja vai likvidēja, skolotāju katastrofāli trūka. 

20. gados padomju Krievijā atmeta vecos izglītības normatīvus un mainīja mācību saturu, sāka eksperimentus ar jaunākajām pedagoģijas metodēm. Tas piesaistīja skolām jaunus un dedzīgus reformatorus, kuri savu misiju saskatīja jauna, labāka izglītības modeļa ieviešanā. 

Priekšstati par to, kādam nolūkam domāta skola un kādam jābūt skolotājam, lielā mērā mainījās. Agrākā Krievijas impērijas izglītības sistēma bija saskaldīta: tajā pastāvēja aptuveni 30 dažādi skolu tipi, nebija nedz vienotas mācību programmas, nedz metodikas, un tas nekādi neatbilda jaunās pasaules cēlāju vēlmei padarīt sabiedrību vienlīdzīgāku. Marksisma teorētiķi padomju Krievijā pārņēma 18. gadsimta apgaismības laika ideju, ka bērns ir kā balta lapa (tabula rasa — latīņu val.) un skolas uzdevums ir viņu ne tik daudz izglītot, sniedzot zināšanas, bet gan «audzināt» par personu, kas spēj un vēlas zināšanas uzņemt. 

Jauns bija postulāts, ka mācību vielas uztverē zēni no meitenēm neatšķiras, tāpēc ir pareizi abiem dzimumiem mācīties kopā. Marksistiskās pedagoģijas t. s. humānistu virziena pārstāvji, no kuriem pazīstamākais bija Ukrainā dzimušais Pedagoģiskās poēmas (1933—1935) autors Antons Makarenko, apgalvoja, ka galvenais esot skolēnu intereses raisīšana, ētiski nobriedušas un vispusīgi attīstītas personības veidošana. Skolai jābūt «atvērtai» bērnu audzināšanas iestādei sociālajā vidē. Savukārt t. s. socioloģistu grupa, pie kuras piederēja arī Ļeņina dzīvesbiedre Nadežda Krupskaja, attīstīja domu, ka skolas uzdevums ir «ieaudzināt» bērnos iemaņas, kas derīgas dzīvošanai sabiedrībā. 

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu