Sociālā projekta #Neklusē skolu aptaujas dati rāda, ka pēdējo 12 mēnešu laikā 59% skolotāju un 46% skolēnu skolā saskārušies ar mobingu. Taču par to, kā rīkoties šādās situācijās, zina vien katrs trešais skolotājs jeb 39%. Katrs ceturtais vecāks jeb 26% zina, kā rīkoties, ja bērns cieš no mobinga, bet katrs trešais jeb 36% saprot, ko darīt, ja bērns ir pāridarītājs.
Mobinga izplatība Latvijas skolās saglabājas nemainīga, ja salīdzina ar iepriekšējiem gadiem, tāpēc rodas jautājums – kas jādara, lai veidotu pieņemošu un labvēlīgu skolas vidi visiem?
Runā novēloti
Pēdējā gada laikā 23% aptaujāto skolotāju nav runājuši ar skolēniem par mobingu, savukārt 43% runā par to tikai tad, kad mobinga situācija jau pieredzēta. Tas rāda, ka izglītības sistēmā ir vajadzība pēc plašāka risinājumu klāsta, lai gan emocionālu, gan fizisku vardarbību novērstu, vēl pirms nodarītā sekas ir neatgriezeniskas.
Skolotāja profesijas zemais prestižs ir iemesls emocionālajai vardarbībai pieaugušo vidū.
Izglītības sistēmā pēdējo gadu laikā vairākkārt kļuvis aktuāls jautājums par skolotāja profesijas prestižu un to, kā pārlieku lielā slodze un nepietiekamais atalgojums ietekmē pedagogu darbu. Arī Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) pievērsis uzmanību skolotāju labbūtībai, iepriekšējā mācību gadā sadarbībā ar izglītības uzņēmumu Edurio sarīkojot pētījumu par kvalitātes monitoringu iekļaujošai izglītībai. Pētījuma dati rāda, ka 31% skolotāju skolā izjutuši emocionālu vardarbību. No tiem 61% kā pāridarītājus min skolēnus, bet 44% – bērnu vecākus.
Bērni ir vecāku spogulis, tāpēc svarīgi pievērst uzmanību tam, kā vecāki komunicē savā starpā, ar bērnu un arī ar skolotāju. Sociālā projekta #Neklusē aptaujā spilgti izceļas, ka skolas vidē augusi vardarbība starp pieaugušajiem. To pēdējos 12 mēnešos novērojuši gan skolotāji – 36%, gan vecāki – 25%, gan arī skolēni – 14%.
Sabiedrības izglītošana
Lai preventīvi mazinātu mobingu skolās, sabiedrībā būtu vairāk jārunā par skolotāja fundamentālo nozīmi bērnu attīstībā, profesijas vērtību un jāpievērš lielāka uzmanība savstarpējai komunikācijai starp skolotājiem un vecākiem. Pieaugušajiem būtu jākomunicē un jāpiedalās skolas aktivitātēs regulāri, nevis tikai tad, kad ir radušās problēmsituācijas.
Mobingu var apturēt, pirms tas sākas.
Projekta #Neklusē aptaujā vecāki, skolēni un skolotāji dalījās ar ieteikumiem, kas, viņuprāt, būtu jāmaina sistēmā un kāda rīcība vajadzīga, lai vardarbība samazinātos. Liela daļa skolēnu ikdienas aizrit skolā vai mājās, tādēļ personas, ar kurām viņi saskaras dienas ritmā, var spēcīgi ietekmēt bērnu attīstību un atbalstīt aktivitātes, kas mazina mobinga risku.
Viens no aptaujas dalībnieku populārākajiem ieteikumiem ir sabiedrības izglītošana. Lai to īstenotu, pirmais solis ir skolotāju izglītošana. Vajadzīgs atbalsts skolotājiem un skolas vadībai, vecāku un skolēnu izglītošana, kā arī zināšanu sniegšana par mobinga risku un sekām. Spert pirmo soli prevencijai var palīdzēt #Neklusē piedāvātās lekcijas un diskusijas par mobingu. Tālāk būtu jādomā par klases kā kopuma mikrovidi.
Empātija skolā un ģimenē
Skolotājam jāzina, kāds ir kolektīvs, kas to varētu saliedēt un jāmēģina veidot pozitīva un motivējoša gaisotne. Tam lieliski noder klases stundas. Tās var izmantot, lai attīstītu emocionālas inteliģences prasmes – līdzjūtību, sadarbošanos un empātiju citam pret citu. Starp ieteikumiem ir priekšlikumi izmaiņām skolu sistēmā, piemēram, skolēnu skaita samazināšana vienā klasē un mācību programmu papildināšana ar materiāliem un lekcijām par mobingu.
Vēl viens no faktoriem, kam ir liela nozīme mobinga novēršanā, ir empātija, kas vecākiem jācenšas bērnā attīstīt jau no mazotnes.
Vecākiem jāizvērtē savstarpējā ikdienas komunikācija ar citiem pieaugušajiem. Svarīgi ir saprast, kā risinās sarunas ar bērnu – vai viņš ir uzklausīts un viņa domas respektētas. Jāzina, ar ko bērns draudzējas, kur pavada brīvo laiku un kādus sociālos tīklus izmanto. Aptaujātie skolēni un vecāki uzsver, ka papildus visām skolas un izglītošanas norisēm ir nozīmīgi rūpēties par bērnu emocionālo veselību un pašapziņu, kas, atstāta novārtā, bieži vien ir iemesls vardarbībai.
Vienota platforma
Visbeidzot paši jaunieši kā prevencijas soļus mobingam uzskaita vienotas platformas izveidi, kur var anonīmi ziņot par mobingu, stingrākus iekšējās kārtības noteikumus skolās, vairāk neformālu sarunu ar skolotājiem un stingrāku kontroli no skolas darbinieku puses.
Sociālā projekta #Neklusē pētījums par mobingu Latvijas skolās rīkots 2021./2022. mācību gadā sadarbībā ar Edurio, aptaujājot 2450 skolēnus no 19 skolām, 321 skolotājus no 13 skolām un 1214 vecākus no 16 skolām. Izglītības kvalitātes valsts dienesta pētījums “Izglītības kvalitātes monitorings iekļaujošai izglītībai” rīkots sadarbībā ar izglītības uzņēmumu Edurio, aptaujājot 19 000 vecāku, 24 000 skolēnu un 7000 skolotāju no 16 pašvaldībām.
Marika Andžāne ir #Neklusē līdzdibinātāja.
Komentāri (7)
Atis Priedītis 13.10.2022. 21.48
Kamēr Latvijā tiks noklusēta informācija par mobinga tēvu – VDK psiholoģiskā terora metodi Zersetzung, mobings Latvijā tikai plauks un zels. Tā taču ir tikai tāda nevainīga rotaļa, jo par sekām – pašnāvībām un nervu sabrukumiem masu mediji taču draudzīgi klusē. Nu jau vismaz 30 gadus.
0
Sskaisle 13.10.2022. 18.32
Patiesībā tagad ir tā,ka jābūt lūzerim,lai ietu strādāt skolā.
Tad jau bulciņu cepšanā var nopelnīt vairāk un kreņķu mazāk.
1
0
0
Atbildēt
0
0
Atbildēt
0
0
Atbildēt
0
0
Atbildēt
0
0
Atbildēt
@lindab456 > Sskaisle 13.10.2022. 21.05
Manuprāt, skolotāja darbs tomēr ir aicinājums. Bet, ja bulciņas cept, tad bulciņas cept!
Tā ir brīvā, atvērtā pasaule ar savām izvēlēm un izaicinājumiem. Izglītības sistēmai būtu jāieliek izglītojamie kaut kādā vērtību rāmī, kādu valsts un sabiedrība to grib redzēt.
Bet, patiesībā pie tās informācijas plūsmas, kādā atrodas bērni, tas nav vienkāršs uzdevums, tāpat kā nav vienkārši būt par vecākiem.
1
Sskaisle > lindab456 13.10.2022. 21.18
Aicinājumu ne katrs var atļauties .
Vakar vakarā nejauši dzirdēju tikai nelielu fragmentu radio- ka tagad skolā viss esot mainījies, neviens vairs nekliedzot uz bērn8em. Šorīt b/d dzirdu- tantes kliedz kā trakas – sēdi taču mierīgs,kas tu mežonis esi utt.
Noteikti,ka ir skolas , b/d ,kur vairs nekliedz uz bērniem,jauniešiem,bet es tādas nezinu.
Ainažu iestādi likvidēja, Naukšēnos jaunus audz. neuzņem, slēgšot. Bet tiem bērnoem- nevienam nevajadzīgiem kaut kur būs jāpaliek
Sagrūdīs skolās pie nabagiem, ne tie “neriktīgie” būs glābti,ne tie riktīgie tiks mācīties. Ne tie skolotāji tiks pie mācīšanas.
Tautas debilizēšana. Protams,ka tādu ar “aicinājumu” darīt neizdarāmo kļūs arvien mazāk. Tikko tv3 rādīja par latviešiem Anglijā- AK. Tur latvieši jūtas droši un valsts atbalstīti- apnēram 150 000 latvieši paliks Anglijā par angļiem. Lūk
1
lindab456 > Sskaisle 14.10.2022. 11.20
Katram ir kāds skolotājs, kas ir rosinājis, devis grūdienu, atvēris labo cilvēkā, ko novērtē un redz pēc gadiem. Skolotājs tomēr nav parasta izvēle, tur ir jābūt aicinājumam, mīlestībai pret bērniem un talantam. No tā arī cieņa un respekts. Domājošai valdībai (valstij) šī cieņa un respekts būtu jāveicina ar statusu, atalgojumu, garantijām, kvalifikācijas celšanu utt., cik zinu ASV šī profesija tiek pielīdzināta valsts ierēdņa statusam ar no tā izrietošām garantijām. Valstij šī cieņa pret skolotāju ir jāceļ nevis gadiem jādegradē.
Tomēr daudz kas mainās. No pieredzes, padomju laikos bija kāds stāsts par skolotāju, kura metode disciplinēt bija ar lineālu pa pirkstiem, kas tai sistēmā bija uz robežas, bet pieļaujams. Šodien Lietuvas ekscess ar zīmuļiem ir ārkārtējs.
Piekrītu Priedītim par stučīšanas, priviliģēto mobingu un skaldi un valdi ietekmi toreiz un kā metodi, kas iesakņojusies praksē un grūti pārvarama. Divtūkstošo sākumā bija gadījums, kur jauns, atvērti domājošs pedagogs nomainīja vecā stila skolotāju ar skaldi un valdi disciplinēšanas metodi. Tika piesaistīts arī skolas psihologs, pievērsta uzmanība klases mikroklimata uzlabošanai, notika kolektīvi pasākumi un pārsteidzoši, cik kardināli izmainījās klase, pazuda grupējumi, izstumšana, bet galvenais ieguvums bija atziņa, cik jaunieši ir gatavi un vēlas šādas pārmaiņas. Līdzīgas situācijas esmu pieredzējusi arī vēlāk. Sava vieta ir gan pieredzējušiem, atvērti domājošiem pedagogiem, kam nav vienaldzīgs katrs konkrētais skolnieks, bet ļoti liela pozitīva ietekme ir jauniem atvērtiem pedagogiem, kas skolotāja darbu uztver kā savu aicinājumu un vecuma ziņā labi saprot, ir tuvi pusaudžiem.
1
Sskaisle > lindab456 14.10.2022. 13.55
Oj,Linda, nu par vienu jābūt skaidrībai- skola ir daļa no mūsu sabiedrības.
Lūk,arī ws nosodu okupācijas laikus,tas bija drausmīgi,bet…..es nespēju negatīvi domāt par savu skolas laiku. Bijām visi paēduši. Es nekad nekautrējos smelt no lielās bļodas otru šķīvi,vai pieteikties uz papildus kotleti. Un skolotāji – komunisti un ateisti,bet pat nešpetnāko no viņiem atceros ar pateicību un mīlestību.
Es sapņoju iestādīt parku,kur katram no skolotājiem ur savs koks un ssvs vārds. Jādara, jāizdara,jo ir tā vērts. Un atkal – pat tie skolotāji komunisti bija dzimuši 20. gs pirmajā pusē- vācu un latviešu kultūras pamats,jau kreisi sarkani iekrāsots, bet…
Mani nesen aicināja pieteikties par direktori manā purmajā skolā. Jo tā skola tagad esot auksta un tukša,pat ja tur ir bērni. Skolotāji ar mašīnām atbrauc un aizbrauc, vispār mainās ik.pa 3 mēnešiem un strādā no minūtes līdz minūtei. Pārgājieni,ekskursijas, pulciņi- nekas neesot. Pat koris vairs nedarbojas.
Dejas esot,bet tas arī vienīgais.
Es atteicu,viena lieta,ka gadi un otra lieta-es nespēju pieņemt jauno laiku. Nu kā es kā direktore motivētu skolotājus papildus darbam? Ja vecāki negrib braukt līdzi ekskursijās,kā es piespiestu,pierunātu skolotājus to darīt vieniem?
1
lindab456 > Sskaisle 14.10.2022. 16.13
“Bijām visi paēduš.”
Tolaik bij skolas virtuves, šodien apmaksāju skolas pusdienas caur Lietuvu. Tā ir cita kvalitāte, citas attiecības, kā zināms, virtuve un pavards ir mājas sirds. Savulaik bija skolas , kas bija pazīstamas ar savu virtuvi.
Par tiem skolotājiem komunistiem nevajag idealizēt, uz ideoloģiska pamata, cik labu skolotāju tai laikā tika izēsti, jo atļāvās par daudz vai neatbilda kādiem standartiem.
Par skolas direktora personības nozīmi skolas iekšējā klimata, atmosfēras, motivācijas veidošanā ir cita pieredze. Domāju, ka direktoram ir milzīga ietekme un ir pieredze, kur aizejot ilggadīgai direktorai skola zaudē savu vērienu un siltumu, kļūst formāla, samazinās ārpus mācībām esošās aktivitātes, sadarbība ar vecākiem. Ir bijusi arī skola, kur direktors radīja īstu terora atmosfēru. Tā kā direktoram tomēr ir lielas iespējas realizēt savu vīziju par skolu.
0