Kāpēc man bija interesanti skatīties Pusnakts šovu ar Jūdu Iskariotu Dailes teātrī
Arī kritiķa profesijai ir savi «drošības noteikumi», no kuriem galvenais varētu būt — domā, kamēr izdomā. Tas prasa laiku, kura man šoreiz nav, jo brīdī, kad rakstu šo tekstu, ir pagājusi pusotra diennakts kopš režisora Mārtiņa Eihes pirmizrādes, un tas nudien nav pietiekami, lai drīkstētu to analizēt. Tāpēc atvieglošu sev darbiņu, vienkārši uzskaitot, kāpēc man bija interesanti (visu laiku!) un kāpēc uz šo izrādi es iesaku doties tiem, kuriem netraucē dūmi un necenzēta valoda uz skatuves, ja ir skaidrs, kāpēc tie tur ir.
Abonē žurnāla digitālo versiju un atbalsti kvalitatīvu žurnālistiku!
Ja esi jau abonents, lūdzam autorizēties ar savu e-pastu.