Pauls Kantāns, ZS Abullāči 2 īpašnieks. Foto — Ieva Salmane
Abullāči ir ģimenes uzņēmums. Saimniecībai nu jau ir trīs galvenie darbības virzieni — krūmmelleņu un lielogu dzērveņu audzēšana, kā arī teritoriju labiekārtošana un apzaļumošana
Pagājušajā vasarā es ar lielu entuziasmu iestādīju 20 melleņu krūmus. Šovasar ogas bija tikai piecos. Nu un, pirmais gads taču! Gan jau nākamajā būs arī citos krūmos. Iespējams, par maz laistīju, laikus nesamēsloju. Piemājas dārzā tāda kļūdīšanās neko nemaksā. Turpretim Abullāču saimniekam Paulam Kantānam, kurš nu jau vairāk nekā 20 gadus audzē krūmmellenes, pirmos gadus katra kļūda varēja izrādīties liktenīga. Jo ogas tika audzētas nopietnam biznesam, ne tikai sava prieka pēc.
Vispirms tiekamies Rubenē, purvā, salīdzinoši jaunajā un eksperimentālajā melleņu audzēšanas vietā. Šogad purvā, kuru saimniecība nomā no Latvijas valsts mežiem, blakus jaunuļiem melleņu stādiem satupušas arī sārtvaidzes lielogu dzērvenes. Pa gabalu jau neredz, bet tuvumā, ieraugot ogas, ieplešu acis. Tik lielas kā ķirši, goda vārds! Lai gan nedēļa bijusi saulaina un silta, mūsu tikšanās dienā stipri līst. Purvainā zeme izmērcēta un tik slīdīga, ka jāskatās, lai nenostieptos garšļaukus. Pauls stāsta: kad zeme sausa, nav nekādu problēmu, ar tehniku iebrauc un izbrauc kā ķeizars. Bet, kad līst… bail pat līdz lauka sākumam aizbraukt, ka neiestieg. Tehnika uz lauka netiek. Bet patiesībā neērtības sagādā arī sausums — mellenēm vajag regulāri padzerties!
