Jaunie Valmieras aktieri Aksels Aizkalns (Kirilovs, no kreisās), Klinta Reinholde (Elizabete), Krišjānis Strods (Nikolajs Stavrogins), Ieva Estere Barkāne (Darja) fascinējoši atklāj pāreju no dīkās spēlēšanās ar liberālismu, kas ir par kādiem «citiem», uz ļoti konkrētu realitāti, kas attiecas uz katru pašu. Foto — Matīss Markovskis
Valmieras teātra jaunākais darbs Nelabie. Pēc Dostojevska pārsteidz, uzjautrina un biedē. Precīzi trāpījumi šodienas realitātē
Iedomāties nevarēju, ka Dostojevska sarežģītais, pretrunu un nodevību pilnais romāns Velni tik labi «iesēžas» dzīvē te un tagad. Man patīk arī režisora Elmāra Seņkova un dramaturģes Justīnes Kļavas piedāvātais izrādes nosaukums Nelabie. Pēc Dostojevska, tik brīnišķīgi divdomīgs. Patiešām — ko gan laikā pēc Dostojevska vēl iespējams pateikt par katra cilvēka psihes dziļumos mītošajiem monstriem, kuru izpētei viņa varoņi reiz veltījuši dzīvi? Un vai tas, kas pirms pusotra gadsimta likās sātanisma kalngals, tagad vairs šķiet tik liels ļaunums? Un varoņi? Kādi velni, kādi elles izdzimumi — tik vien kā nelabie, nu, ne pārāk labie.
