Tikai 7000 balsis iekļūšanai Saeimā

  • Georgs Rubenis
  • 12.09.2022.
14.Saeimas vēlēšanu kandidātu sarakstu numuru izlozē. Foto - Evija Trifanova, LETA

14.Saeimas vēlēšanu kandidātu sarakstu numuru izlozē. Foto - Evija Trifanova, LETA

Manai dalībai Saeimas vēlēšanās ir nozīme. Aptaujas un iepriekšējo vēlēšanu rezultāti rāda, ka vēlētāju aktivitāte mazinās. Taču, jo mazāk vēlētāju piedalās vēlēšanās, jo katra balss iegūst lielāku nozīmi. Piemēram, tām partijām, kas pirms četriem gadiem pārvarēja 5% barjeru un iekļuva Saeimā, katra mandāta iegūšanai bija vajadzīgas tikai nedaudz vairāk par 7000 vēlētāju balsīm. Stipri mazāk nekā, piemēram, 10. Saeimas vēlēšanās, kad katram saņemtajam mandātam bija vajadzīgas gandrīz 9000 balsis. Kamēr finanšu jomā novērojam augstu inflāciju, tikmēr demokrātijas līdzdalībā pilnīgi pretēju procesu.

Cik liela būs vēlētāju aktivitāte burtiski pēc dažām nedēļām? Dažādi aptaujas dati norāda uz sabiedrības apņemšanos piedalīties vēlēšanās, taču, lai apņemšanās nonāktu līdz rezultātam, ir vajadzīga tāda lieta kā darbība. Ar to mums tik raiti neveicas. Skatoties uz šīs tūkstošgades Saeimas vēlēšanu tendenci (Tabula nr. 1), liekas, ka dalība vēlēšanās būs tikai ap 50%.

 Foto - 

Ko tas nozīmē? To, ka demokrātijas deflācija, visticamāk, turpināsies. Katrs neveiktais pienākums – nedošanās pie vēlēšana urnām, stiprinās to biļetenu vērtību, kas līdz 1. oktobra vakaram tajās nonāks. Mēs, Latvijas iedzīvotāji, mēdzam būt… taupīgi attiecībā uz to, ko dodam kaimiņiem un citiem sabiedrības locekļiem. Iespējams, vienīgā joma, kur esam devīgi, ir demokrātijas izvēles iespēju atdošana katram, kas to vien vēlas darīt manā vietā. Dāsni, bet nevietā.

Matemātika ir pavisam vienkārša – jo lielāka partiju konkurence un mazāka vēlētāju aktivitāte, jo vērtīgāka katra balss.

Iespējams, ka šā gada vēlēšanās katra mandāta iegūšanai būs nepieciešams tikai starp 6000 un 7000 balsīm (Tabula Nr. 2).

 Foto - 

Ko tas nozīmē? Ilustrācijai, piemēram, ja Prāta vētra būtu partija un šāgada Mežaparka koncerta apmeklētāji – viņu saņemtās balsis, tad jelgavnieki (bez Ingara, protams) saņemtu septiņas vietas Saeimā.

Ko būt vērtīgi ar to saprast? Mana balss nav bezmērķīga ūdens pile lielajā okeānā, mana balss ir mērķtiecīga izvēle. Latvijas valsts veidotāji ir bijuši tālredzīgi ļaudis, jo radītā un spēkā esošā mūsu valsts vēlēšanu sistēma - ar pieciem apgabaliem un plusiņu likšanu vai kandidātu strīpošanu -, dod lielas manevra iespējas vēlētajiem. Ticiet man, mūsu rokās ir daudz vairāk iespēju nekā tikai rakstīt komentārus Facebook un šērot ziņas. Mūsu rokās ir ietekmēt to, kāda būs mūsu valsts, izejot no tā, ko mēs paši ievēlam un ko deleģējam šos pienākumus veikt.

Nesen kādā pasākumā iznāca runāt par izvēles tēmu, par iesaistīšanos un darīšanu. Pēc tam pie manis pienāca kādi klausītāji un minēja, ka viss jau bijis labi, tikai būt latvietim nozīmējot - sekot liktenim un mūsu dabā neesot ietekmēt lielos procesus. Mums esot jāļaujas tam, kur pasaule mūs vedot. Apmulsu un uz brīdi biju izsists no sliedēm – neko tādu nebiju gaidījis. Ja tiešām ir cilvēki, kas dzīvo ar tādu pārliecību un to izmanto kā vairogu savai nedarīšanai un tam, lai neiesaistītos, tad tas ir vairāk nekā skumji. Taču latvju tautas teikas un pasakas gan apliecina vienmēr kaut ko citu – laimi iegūst tie, kas dara. Jā, dara ar labvēlīgu motivāciju. Piedalās ar savu klātbūtni un darbību. Jo sabiedrību veido un ietekmē kopējas aktivitātes, nevis savu izvēļu bezjēdzīga atdošana citiem.

 

Autors ir Latvijas Pilsoniskās alianses padomes priekšsēdētājs

Latvijas Pilsoniskā alianse ir lielākā jumta organizācija nevalstiskā sektora interešu aizstāvībā, kuras mērķis ir stiprināt pilsonisko sabiedrību Latvijā, atbalstīt NVO kopējās intereses un veidot labvēlīgu vidi to darbībai.
Latvijas Pilsoniskā alianse apvieno 143 biedrus, kopumā sastādot aptuveni 70 000 privātpersonas jeb 70% no visām NVO iesaistītajām personām Latvijā un 27 500 privātpersonas ārvalstīs jeb 11% no Latvijas diasporas.

https://nvo.lv/lv/content/par_lpa

Līdzīgi raksti

Viedoklis Dagnis Isaks

Izglītības sistēmas neizmantotais potenciāls – skolotāju palīgi jeb auklītes

Lai mazinātu pirmsskolu pedagogu trūkumu un sagatavotu profesionālus, mūsdienu prasībām atbilstošus skolotājus, svarīgi dot iespēju tiem, kuri jau pazīst nozari un ir motivēti mācīties – auklītēm jeb skolotāju palīgiem, piedāvājot arī budžeta vietas arī nepilna laika studijās.

Viedoklis Inese Andersone

Lieku bērnu nav

Pēdējo gadu statistika rāda satraucošu tendenci – bērnu skaits, kas nonāk ārpusģimenes aprūpē, pieaug. 2023. gadā šādu bērnu bija 289, bet 2024. gadā jau 330, no kuriem ievērojams īpatsvars ir pusaudži vecumā no 13 līdz 17 gadiem. Tas nozīmē, ka mūsu sabiedrībā pieaug situāciju skaits, kad ģimenes nespēj nodrošināt drošu un atbalstošu vidi saviem bērniem.

Viedoklis Gunārs Kosojs

Materiālu izvēle pagaidu infrastruktūrā: kad īstermiņa risinājums kļūst par ilgtermiņa izaicinājumu

TV3 ziņās nesen izcelts piemērs – Rīgas Centrālajā stacijā izbūvētas pagaidu platformas no koka. Tas uzskatāmi atgādina, ka arī “pagaidu” infrastruktūra ir nozīmīga investīcija, kas bieži vien kļūst par daļu no cilvēku ikdienas vairāku gadu garumā. Tādēļ ir būtiski, lai tās uzturēšanas izmaksas būtu zemas un kalpošanas laiks atbilstu plānotajam.

Viedoklis Elīna Celmiņa

Kāpēc ikvienam no mums ir svarīgi iekāpt otra kurpēs, lai spertu īstu soli uz priekšu?

Gadu gaitā dažādas sociālas kampaņas un iesaistošas aktivitātes ir palīdzējušas uzlabot sabiedrības attieksmi pret cilvēkiem ar funkcionāliem – redzes, dzirdes, kustību, garīga rakstura – traucējumiem, tomēr viņiem joprojām nav viegli justies pilnvērtīgi sabiedrībā.

Jaunākajā žurnālā