Kaza beigta, bet vilks badā? 2

«Jaunais finansēšanas modelis liks mums skolotāju algas iesaldēt, nekāda palielināšana nesanāk,» saka Mārupes Valsts ģimnāzijas direktora vietniece Andžela Sokolova. Foto — Kristīne Madjare
Gunita Nagle

Valdība šovasar mainīja skolotāju atalgojuma sistēmu ar vienu galveno mērķi — piespiest pašvaldības tālāk optimizēt skolu tīklu, lai atrastu naudu pedagogu algu kāpināšanai. Tomēr skolu direktori ceļ trauksmi par algu iestrēgšanu, un pieredzējis eksperts brīdina, ka reforma drīzāk kaitē

Skolu tīklā slēpjas liela nauda. Tā apgalvo Jānis Ozols, izglītības ministres padomnieks, kurš atbildīgs par jaunā izglītības finansēšanas modeļa Skolēns pašvaldībā ieviešanu. Ozols skaita kā matemātikas stundā: uz katru skolotāju Latvijā ir vidēji 10 skolēnu. Ja proporciju pamainītu uz 1:12, pašreizējo 400 miljonu mērķdotāciju pedagogu algām varētu palielināt līdz pat 20%. «Pēc maniem aprēķiniem, skolu tīkla optimizācijā slēpjas 80—120 miljoni,» secina Ozols.

Taču ārpus ministrijas sienām reformai ir maz atbalstītāju. Pašvaldības, kurās jau ir sakārtots skolu tīkls, tagad ir vislielākās zaudētājas un uztraucas par algu stagnāciju, kas novedīs pie labu pedagogu deficīta. Savukārt mazajām pašvaldībām ar pustukšām skolām valdība krietni piemaksā, tāpēc novadi nesteidzas tās slēgt.

Ekonomģeogrāfs Jānis Turlajs, kurš vairāku gadu garumā analizējis skolu efektivitāti, rosina nākamajai Saeimai šo finanšu modeli atcelt, jo tas degradē izglītības sistēmu. Cik pamatots ir tik skarbs vērtējums?

Bruģē ar labiem nodomiem

«Jaunais finansēšanas modelis ir viegls un ērts lietošanā, motivējošs pašvaldībām paveikt to, kas nav izdarīts iepriekšējā desmitgadē, un būtiskākais — ar šo modeli tiek realizēta lēmumu decentralizācija,» optimisma pilna ir izglītības ministre Anita Muižniece (K).

Taču, aptaujājot gandrīz 20 pašvaldības, kurās ir gan pilnākās, gan tukšākās Latvijas skolas, Ir saklausīja citus secinājumus: sašutumu par algu iesaldēšanu lielajās skolās un pārāk necilu pieaugumu mazajās.

Līdzšinējā finanšu modelī «nauda seko skolēnam» katra skola no valsts saņēma tās audzēkņu skaitam atbilstošu naudas summu, kas paredzēts tieši pedagogu atalgojumam. Tāpēc pierīgas lielajās skolās, kur uz katru skolotāju ir vidēji pa 15 skolēniem, algas krietni pārsniedza valstī noteikto minimālo mēneša likmi (830 eiro). Savukārt mazajās skolās, kur uz pedagogu ir vidēji pa sešiem skolēniem, vidējā darba samaksa nesasniedza pat 700 eiro.

Jaunajā modelī «skolēns pašvaldībā» ministrija vēlas šo netaisnību izlīdzināt, naudu pārskaitot nevis tieši katrai skolai, bet pašvaldībai, lai tā pati varētu lemt par efektīvāko līdzekļu sadalījumu skolām. Valdība cer, ka tas pamudinās pašvaldības slēgt pārāk mazās skolas, kur, kā pierādīts daudzos pētījumos, bērnu izglītošana ir dārgāka un mazāk kvalitatīva.

Pēdējā desmitgadē Latvijā ir slēgts jau vairāk nekā pusotrs simts skolu, un, lai gan bērnu skaits turpina rukt, daudzos novados joprojām darbojas skolas, kurās ir grūti nokomplektēt pat vienu jaunu klasi. Pagājušajā mācību gadā no 600 pašvaldību skolām 153 — katrā ceturtajā — mācījās mazāk nekā simt bērnu.

Tāpēc ministrijas mērķis ir samazināt skolu tīkla sadrumstalotību un ļaut pacelt skolotāju algas, novēršot pašreizējo situāciju, kad vairāk nekā puse pedagogu nestrādā pilnu slodzi. Piemēram, pērn kādā lauku skolā, kur 21 bērnu mācīja 11 skolotāji, mazās slodzes dēļ viņi saņēma vidēji 204 eiro mēnesī. Izveidojusies absurda situācija — lai gan daudzās skolās trūkst skolotāju, tajā pašā laikā vidējā pedagogu noslodze ir pārāk zema. ES viens pedagogs izglīto vidēji 13 skolēnus, bet Latvijā — tikai desmit.

Pirms šī mācību gada pašvaldības slēgušas vēl 28 un reorganizējušas 34 skolas. Kaut gan ministres padomnieks Ozols uzteic to kā jaunā modeļa nopelnu, lielākoties lēmumi pieņemti jau iepriekš. Vairākās pašvaldībās atzina, ka nesteidzas slēgt skolas, jo reforma pagaidām tam nemotivē. Tas tāpēc, ka jaunajā modelī, pārdalot naudu par labu mazākām pašvaldībām, lielāks finanšu atbalsts ir novadiem ar zemu iedzīvotāju blīvumu.

Tikmēr lielajās pašvaldībās, kur skolas jau tagad ir pārpildītas un nespēj pat uzņemt visus bērnus, direktori neslēpj sašutumu. Viņuprāt, jaunais finansēšanas modelis visai izglītības sistēmai liek stagnēt. Reformas pārskatīšana ir arī starp trim galvenajām pedagogu arodbiedrības prasībām, sākot beztermiņa streiku 19. septembrī.

Sods labākajiem?

«Diemžēl jaunais finansēšanas modelis visu skata tikai Excel tabulās un nerisina nevienu no akūtākajām izglītības sistēmas problēmām: skolotāju slodzes sadalījums, pedagoga darba prestižs, jauno cilvēku zemā interese par skolotāja profesiju,» saka Iveta Ratinīka, Rīgas domes Izglītības komitejas priekšsēdētāja. 

Atbilstoši jaunajam finanšu modelim algu mērķdotāciju apjoms Rīgā pieaugs no 7,5 līdz 7,9 miljoniem eiro mēnesī, tomēr pašvaldība ar reformu nav apmierināta. Ratinīka skaidro, ka ieguvējas esot skolas, kurās ir daudz skolēnu ar īpašām vajadzībām un tāpēc tiek īstenotas speciālās izglītības programmas. Savukārt valsts ģimnāzijām pienākas mazāk naudas nekā iepriekšējā modelī, jo vairs nav piemaksu par mācību sasniegumiem. «Ja Rīgas pašvaldība nelīdzsvarotu naudas sadali skolām, pirmās zaudētājas būtu valsts ģimnāzijas,» saka Ratinīka.

Ministres padomnieks Ozols apstiprina — lai gan valsts ģimnāzijām ir uzdevums sniegt padziļinātas akadēmiskās zināšanas jauniešiem un veidot metodiskos centrus skolotājiem, tagad pašvaldības var izlemt, vai ģimnāzijām pārskaitīt vairāk naudas nekā vidusskolām. «Patiesībā pašvaldībām vajadzētu priecāties, ka tagad tās pašas var lemt par naudas sadali,» uzskata Ozols.

Taču Ratinīka nepriecājas. Uz jautājumu, vai jaunais modelis mudina optimizēt skolu tīklu, viņa atbild ar kategorisku «nē». Teikā, Juglā, Mežciemā un Purvciemā pirmajā klasē šogad pieteikts vairāk skolēnu, nekā iespējams uzņemt. Tāpēc šogad pirmās klases atvērtas arī tādās skolās, kur iepriekš to nebija.

Ratinīka uzsver, ka Rīgā ik gadu jau tiek optimizēts skolu tīkls — nevis skolotāju algu, bet izglītības kvalitātes labad. «Tajās vidusskolās, kurās nav pietiekami augsti mācību rezultāti, tiek nolemts neveidot 10. klasi, un tās trīs gadu laikā kļūst par pamatskolām. Ja kādā skolā ir pārlieku maz skolēnu, to apvieno ar lielāku skolu. Bet mēs nekādā gadījumā neapsvērsim kādas skolas slēgšanu tikai tādēļ, lai celtu skolotāju algas,» saka Ratinīka. «Optimizācija nav panaceja, tā nenozīmē naudas rezerves milzu apjomā, izņemot gadījumus, ja skolu tīkls pašvaldībā gadiem ilgi vispār nav mainīts.» 

Vēl lielāks sašutums ir pierīgas pašvaldībās, kas skolu tīkla optimizācijā bijušas teicamnieces. Jau kopš marta Mārupes, Ādažu, Olaines un Salaspils pārstāvji sarunās ar ministriju mēģināja panākt, lai jaunajā finanšu modelī tām nesaruktu finansējums. Rīgā un pierīgā, kur skolas ir pārpildītas, sākotnējais modeļa variants paredzēja būtiskus zaudējumus, jo tajās skolotājiem jau tagad algas pārsniedz 900 eiro — līmeni, līdz kuram valsts šogad paceļ pedagogu minimālo algas likmi.

Lai kopumā 16 pašvaldības pēc jaunā modeļa ieviešanas algu mērķdotācijās nesaņemtu mazāk kā iepriekšējā mācību gadā, no valsts budžeta tām ik mēnesi tiks pārskaitīti papildus 287 tūkstoši eiro. Ministrijā šo kompensāciju sauc par izlīdzināšanas mehānismu, kas darbosies četrus gadus.

Piemēram, Mārupes novads mērķdotācijā saņems līdzšinējo summu tikai tādā gadījumā, ja ministrija pildīs šo solījumu kompensēt jaunā modeļa radītos zaudējumus, saka Mārupes Valsts ģimnāzijas direktora vietniece Andžela Sokolova.

«Jaunais finansēšanas modelis liks mums skolotāju algas iesaldēt, nekāda palielināšana nesanāk,» Sokolova skaidro, ka tieši visvairāk noslogotajiem un labāk apmaksātajiem skolotājiem nav izredžu palielināt algas.

Jautāta, vai novadā vēl ir, ko reorganizēt, Sokolova noskaita četras skolas ar vairāk nekā tūkstoti skolēnu katrā. Tikai divās — Skultes un Salas sākumskolās — bērnu ir mazāk, taču pašvaldība vēlas abas saglabāt. Skultē īsteno izglītības programmas bērniem ar īpašām vajadzībām, bet Salas skola ir nomaļā vietā — ja to slēgtu, bērniem ik dienu būtu jāmēro ap 20 kilometriem, lai nokļūtu tuvākajā Babītes vidusskolā, kur turklāt jau šobrīd sākumskolas klasēs nav brīvu vietu.

Tāpat kā citās pierīgas pašvaldībās, arī Mārupē nav iespējams uzņemt skolās visus, kuri piesakās mācībām. «Mums katru gadu 150 skolēnu paliek aiz borta,» stāsta Sokolova. Viņa uzsver, ka jaunais finansēšanas modelis uzlicis bremzes izaugsmei — vairs nav iespēju ne atvērt jaunas skolas, ne ar lielāku samaksu piesaistīt skolotājus. «Liela jēga tur jāmeklē ļoti dziļi,» viņa ironiski saka par jauno finansēšanas modeli.

Arī Ropažu novads, kurā no astoņām skolām neviena nav maza, jaunajā finansēšanas modelī saņemtu par 12% mazāk nekā iepriekšējā gadā, tāpēc trūkstošo summu valsts kompensēs. «Skolotāji algā saņems tikpat, cik iepriekš,» saka novada izglītības departamenta vadītāja Sanita Tīberga. Tas tāpēc, ka Ropažu novadā jau pagājušajā mācību gadā darba samaksa par vienu likmi bija 1000 eiro. Novadā neredz iespēju slēgt vēl kādu skolu, bet apsver variantu kādu no trim vidusskolām pārveidot par pamatskolu.

«Kopumā finansēšanas modeļa maiņa uz mūsu pašvaldību atstājusi negatīvu ietekmi,» saka Tīberga. Pašvaldība zaudē naudu, lai gan skolēnu skaits pieaug. Pieplūdums pirmajās klasēs esot tik liels, ka skolās nevar uzņemt visus novadā deklarētos bērnus. «Mūs soda par to, ka bijām jau sakārtojuši skolu tīklu,» ar rūgtumu saka Ropažu novada izglītības ekonomists Armands Siliņš.

Lai algu mērķdotāciju apjoms nesamazinātos, naudu no izlīdzināšanas fonda saņems arī Olaines novads. Tajā ir tikai divas vidusskolas — viena pilna, otra pārpildīta, saka domē.

Arī Ādažu novadā šajā mācību gadā ir par 120 skolēniem vairāk nekā pērn, taču Ādažu vidusskolas direktors Česlavs Batņa ir nevis priecīgs, bet nobažījies. «Mēs redzam, ka lielajām pašvaldībām ar lielu iedzīvotāju skaitu jaunajā modelī mērķdotāciju apjoms samazinās, kamēr pašvaldībām ar mazu iedzīvotāju skaitu tas pieaug. Lielajām skolām, kuras ir pārpildītas, skolotāju algas «iesaldējas», un direktoriem nav izredžu tās kāpināt,» skaidro Batņa.

Arī Ādažos nav iespējams skolā uzņemt visus novada bērnus. «Esam atvēruši desmit pirmās klasītes, nākamajā gadā tādas vajadzētu vēl vairāk. Tā kā jaunajā modelī mums ir paredzams nevis mērķdotāciju pieaugums, bet samazinājums, nezinu, ko darīt. Šobrīd gribētu būt mazas skolas direktors,» saka Batņa, kura vadītā vidusskola ir valstī lielākā — šogad tajā mācās vairāk nekā 2000 skolēnu.

Slēgt skolas nesteidzas

Kamēr vieniem jācīnās par finansējuma saglabāšanu, 15 novadiem jaunajā modelī ir aprēķināts tik būtisks mērķdotāciju pieaugums, ka to nācies pat ierobežot, stāsta ministres padomnieks Ozols. Reformas mērķis ir četru gadu laikā finansējumu starp pašvaldībām izlīdzināt, tāpēc pārāk straujam pieaugumam noteikts limits — 2,5%. Apjautājot novadus, Ir secināja, ka vislielākais pieaugums ir novadiem ar viszemāko apdzīvotību un viszemāko skolēnu skaitu uz skolotāju. Katrā no šiem novadiem šovasar slēgta viena, divas skolas.

Ludzas novadā, kur no 11 skolām divās audzēkņu skaits pērn nebija pat 50, mērķdotāciju apjomam vajadzētu palielināties par 8,4%, tomēr tas nobremzēts pie 2,5%. Šovasar pašvaldība slēgusi divas mazākās lauku skolas: Salnavas pamatskolu ar 21 skolēnu un Pušmucovas pamatskolu, kurā mācījās 38 bērni. 

Alūksnes novadam aprēķināts 10,6% liels pieaugums, kas tāpat atdursies pret noteiktajiem «griestiem». Šovasar novadā slēgta Pededzes pamatskola, plašāka reorganizācija atlikta uz nākamo mācību gadu.

Daudzās pašvaldībās, kurām mērķdotācijās nav būtiska kāpuma, deputāti arī nesteidz pieņemt lēmumu par skolu slēgšanu.

Piemēram, Aizkraukles novadā lēš, ka mērķdotācija saglabāsies līdzšinējā apjomā, līdz ar to algas pieaugumu redzēs tikai tie skolotāji, kuri saņēma 830 eiro vai mazāk. Lai gan novadā ir divas skolas ar mazāk nekā 200 bērniem, jūnijā dome nolēma, ka nevajag sasteigt reorganizāciju, un gatavojas lemt par to 2023. gada sākumā. 

Cēsu pilsētā un novadā ir 21 skola, bet divās mazākajās — Zaubē un Skujenē — katrā pērn bija pa 48 skolēniem. Arī šim novadam mērķdotāciju apjoms paliek iepriekšējā līmenī, un izglītības pārvaldes vadītāja Linda Markus-Narvila uzsver, ka deputāti nolēmuši «neskatīties uz skolām matemātiski», un šovasar neviena skola nav slēgta.

Mērķdotāciju aprēķinos visaugstākais piemaksas koeficients ir Ventspils novadam, kurā ir zemākais iedzīvotāju blīvums. «Ministrija ir taisnīgi izvērtējusi, ka visi novadi neatrodas vienādā situācijā,» saka domes priekšsēdētāja vietnieks Guntis Mačtams. Novadā ir tikai 858 skolēni, vidēji viens bērns uz trim kvadrātkilometriem. Tik maz skolēnu nav nevienā citā novadā. Taču pat Ventspilī nav nekāda prieka par jauno finansēšanas modeli. «Iepriekšējā modelī bija daudz koeficientu, un arī jaunajā to ir pietiekami daudz. Nekas nav vienkāršāk un caurspīdīgāk,» kritizē Mačtams. «Pēc mūsu aplēsēm, rēķinot skolotāju algu pieaugumu no 830 līdz 900 eiro, jaunajā modelī saņemsim apmēram tikpat naudas, cik iepriekšējā. Nekāda ieguvuma mums nav.»

Ar skolu reorganizāciju tāpēc viņi nesteidzas. «Esam daudz rēķinājuši, un tagad ir pilnīgi skaidrs — slēdzot mazāko skolu, mēs iegūstam papildu naudu četrām vai piecām pedagoģiskām likmēm. Pārdalot šo naudu visām pārējām novada skolām, iegūtais finansējums ļauj skolotāju algas palielināt par 1%. Tas ir tik mazs pieaugums, ka pagaidām nedomājam par skolu slēgšanu,» stāsta Mačtams. Novadā vismazākā ir Ances pamatskola, kur pērn bija 39 skolēni.

Turklāt Mačtams ir pilnīgi pārliecināts, ka mazo skolu slēgšana neaizpildīs pedagogu vakances lielajās skolās. Laukos daudzi pedagogi ir pensijas vecumā un pēc skolas slēgšanas vienkārši dodas atpūtā. Daudzi lauku skolotāji nav arī gatavi pārcelties uz pilsētu un strādāt klasēs ar 30 bērniem. Tas ir vēl viens iemesls, kāpēc novada vadība nelemj par Ances skoliņas reorganizāciju.

Karsts kartupelis pašvaldībām

Ventspils norāda uz vēl vienu problēmu, ko izceļ arī citās pašvaldībās — iepriekšējā mērķdotāciju formulā bija iekļauta minimālā pedagoga alga par likmi, bet jaunajā modelī šā rādītāja vairs nav. Tā vietā ir skolēna izglītošanas izmaksas. Taču pagaidām nevienā dokumentā nav noteikts, ka, paaugstinot pedagoga minimālo algu, valstij jāpaaugstina arī skolēna izglītošanas izmaksas. «Ir bažas, ka valdība sev tādā veidā ir atstājusi iespēju noteikt minimālās algas pieaugumu, mērķdotācijās nemaz neieliekot tam vajadzīgo naudu,» saka Ventspils domes pārstāvis Guntis Mačtams.

Arī Andžela Sokolova no Mārupes stāsta, ka ministrija pašvaldībām nav devusi skaidru atbildi uz jautājumu, kā mērķdotāciju apjoms mainīsies turpmākajos gados. «Šobrīd ministrijas pārstāvji runā tikai varbūtības izteiksmē, līdz ar to mums nav nekādu garantiju, ka valsts mērķdotāciju apjoms nesaruks tik būtiski, ka skolotāju algu pieaugumu vajadzēs nodrošināt pašvaldībai,» saka Sokolova.

Pašvaldību bažas ir pamatotas. Ministres padomnieks Ozols skaidro, ka skolotāju algu pieaugumu vajag finansēt gan no valsts, gan pašvaldību budžetiem. Tāpēc jaunajā finansēšanas modelī «iestrādāts spaidu mehānisms un brīdinājums, ka no valsts puses vairs nebūs naudas algu pieaugumam, tāpēc pašvaldībām jāatrod nauda skolu optimizācijā».

Valdība ir akceptējusi plānu katru gadu pedagogu minimālo algu palielināt par 8,4%. Taču, kā tas notiks, pagaidām nav zināms — ministrijā izveidotā darba grupa tikai izstrādā kārtību, kā sabalansēt slodzi un palielināt darba samaksu nākamo piecu gadu laikā no 2023. gada septembra.

Tikmēr ekonomģeogrāfs Jānis Turlajs ir skarbs — ar jauno skolotāju atalgošanas modeli valdība ir piespriedusi visai izglītības sistēmai stagnāciju, tāpēc šis lēmums pēc vēlēšanām jāmaina. Turlajs jau kopš 2014. gada seko līdzi valsts politikai skolu tīkla sakārtošanā un ir iesniedzis ministrijai savus ierosinājumus, taču nejūtas sadzirdēts. «Vilcinoties ar skolu tīkla sakārtošanu, esam nonākuši tik tālu, ka divās trešdaļās vidusskolu nepietiek skolēnu, lai nokomplektētu paralēlklases, bet trešdaļā nepietiek skolēnu pat vienas pilnas klases komplektācijai. Tās nedaudzās pašvaldības, kuras jau ir optimizējušas skolu tīklu, tiek par to sodītas. Tagad iznāk, ka tām ir finansiāli jāvelk visas pustukšās skolas,» saka Turlajs.

Viņaprāt, piemaksas no valsts budžeta pienāktos tikai tām skolām ar mazu skolēnu skaitu, kurām 25 kilometru attālumā nav nevienas citas skolas. «Pustukšo skolu lielākā daļa ir krietni tuvāk cita citai. Tiek nevis domāts par reāliem kritērijiem, kas veicinātu skolu tīkla kārtošanu, bet dota papildu nauda virknei pašvaldību, lai tās vēl četrus gadus turpina stutēt neefektīvu skolu tīklu. Manuprāt, reforma liek izglītības sistēmai stagnēt,» secina eksperts. «Vēl traģiskāk — pārslogoto skolotāju algām būtiski nepieaugot, sistēma turpinās zaudēt pieredzējušos pedagogus, bet jaunie dos priekšroku labāk novērtētām profesijām. Bail pat iedomāties, kāds izglītības līmenis, realizējoties šādam scenārijam, būs jauniešiem, kas ieplūdīs darba tirgū. Un kā, strādājot ar šādu kontingentu, Latvijas darba devēji spēs radīt augstas pievienotās vērtības preces un pakalpojumus? Kā zināms, bez tā labklājību valstī nodrošināt nebūs iespējams,» mainīt politisko lēmumu aicina Turlajs.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem

Komentāri (2)

Sskaisle 12.09.2022. 14.10

Brīvdienās satiku bijušo kolēģi,kura aizgāja no skolas pandēmijas dēļ. Audzē un tirgo suņus. Mani gribēja pierunāt kādu nopirkt,ar atlaidi.

Cita kolēģe,matemātiķe maximā strādājot par kasieri.

Viņa saka,ka trakākais bija nevis alga ,vai slodze, bet kā viņa saka – murgs ar ” kompetencēm”.

Tagad izlasīju par tādu īru skolotāju Enoch Burke,kurš savas ticības,pārliecības dēļ atteicies zēnu uzrunāt par meiteni. Skolotājs ielikts cietumā,jo neievērojot tiesiskos regulējumus. Viņš saka,ka labāk sēdēšot cietumā nevis nodošot savu ticību.

Ir gan laiki pienākuši…

Izlasīju un nopriecājos,ka ,cerams, man šis murgs nebūs jāpiedzīvo. Es arī nevarētu onkuli par vienStādtīja saukt,nu nevarētu,kyr nu vēl bērnu,kam pieaugušie smadzenes groza

0
0
Atbildēt

0

Sskaisle 08.09.2022. 08.11

FB rakstīts,ka valstī vidējā alga ir ap 1350 eur,bet skolotājiem – 900 eur.

Sabiedrība kritizē skolotājus,ka šie slikti strādājot,bet labi pelnot,bet no kritizētājiem neviens uz skolu neraujas.

Vakar LTV1 noskatījos Šodienas jaut ar aašeradenu un šuplinsku un nospriedu- zivs pūst no galvas.

Vai tas saeimas un valdības grūtgalvjiem ir neiespējami saprast,ka neizglītota tauta palīdzību meklēs pie citiem- kuri atradīs ēsmu par jebkādu naudu? Ka putinam nav un nevar būt nekā izdevīgāka par lumpenizētu, viegli manipulējamu pūli,kādu varas elite ir radījusi Latvijā un būtībā rok tikai šai virzienā?

0
0
Atbildēt

0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu