Kijivietis Antons Celovaļņiks ir arhitekts un skolotājs, kurš kara pirmajās dienās brīvprātīgi pieteicās aizstāvēt savu zemi. Uz fronti viņu neņēma militārās pieredzes trūkuma dēļ. Tad vīrietis iesaistījās teritoriālās aizsardzības vienībā kopā ar citiem iedzīvotājiem no galvaspilsētas pievārtē esošā ciemata, kurā dzīvo viņa vecāki. Pirmie pāris mēneši pagāja, stāvot postenī. «Dežurējām. Vērojām debesis un zemi. Centāmies palīdzēt zaldātiem, kas bija tuvumā, uzdienējos par posteņa vecāko,» atceras Antons. Tolaik bija vēl ziema, un, lai sasildītos, Antonam radusies ideja veidot dažādas skulptūras no apkārtnē bagātīgi atrodamā māla.
Ukrainas kara balsis. Mums visiem būs jākaro
Antons Celovaļņiks (pa labi) teritoriālās aizsardzības vienības postenī pie Kijivas.
Foto no privātā arhīva
Abonē žurnāla digitālo versiju un atbalsti kvalitatīvu žurnālistiku!
Ja esi jau abonents, lūdzam autorizēties ar savu e-pastu.