Ilustratīvs attēls
- Iedzīvotāju pirktspēja mazinās un ekonomikas izaugsmes tempi kļūst lēnāki.
- Eiro izteiksmē mazumtirdzniecības apgrozījums jūlijā pieauga par vairāk nekā 20% salīdzinājumā ar 2021. gada jūliju.
- Patēriņa pieaugums pašlaik ievērojami apsteidz ienākumu pieaugumu.
Neskatoties uz ļoti straujo inflācijas kāpumu pēdējos mēnešos, situācija Latvijā ekonomikā joprojām ir laba, taču iedzīvotāju pirktspēja mazinās un ekonomikas izaugsmes tempi kļūst lēnāki. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, šā gada jūlijā salīdzinājumā ar 2021. gada jūliju mazumtirdzniecības fiziskais preču apgrozījums, neskaitot cenu kāpumu, pieauga tikai par 0,5%. Kopā ar inflāciju, mazumtirdzniecības apgrozījums eiro izteiksmē jūlijā pieauga par vairāk nekā 20% salīdzinājumā ar 2021. gada jūliju, un līdzīgs pieaugums ir vērojams arī Latvijas Bankas publicētajos maksājumu karšu apgrozījumu datos. Tas ir labs rezultāts, taču, manuprāt, mazumtirdzniecībā rudens un ziemas mēneši būs sarežģīti, un patēriņš gada nogalē varētu samazināties.
Patlaban ekonomikā ir izveidojusies ļoti liela atšķirība starp tirdzniecības apgrozījumu, kas eiro izteiksmē aug par vairāk nekā 20% gadā, patērētāju noskaņojumu, kas ir sliktākais kopš Covid-19 pandēmijas sākuma, un vidējo algu pieaugumu, kas šā gada pirmajā ceturksnī bija tikai 6,9%.
Faktiski patēriņa pieaugums patlaban ievērojami apsteidz ienākumus pieaugumu. Pirktspējas kritums kopā ar bažām par inflāciju un savu uzkrājumu vērtības zudums ir licis sākt tērēt pandēmijas laika uzkrājumus, un to jūt arī bankas. Kopš marta mājsaimniecību noguldījumi Latvijas bankās ir auguši daudz lēnākā ātrumā nekā iepriekšējos gados un vienlaikus ir sākusi pieaugt patēriņa kreditēšana.
Protams, inflāciju Latvijā esam redzējuši arī iepriekš, taču pašlaik ir liela atšķirība, piemēram, no 2007. gada, kad algas auga ātrāk par cenām, un cenu celšana neietekmēja patēriņu. Pirktspējas kritumu mājsaimniecībā pagaidām daļēji amortizē Covid-19 pandēmijas laikā izveidojušies uzkrājumi, taču vienlaikus pilno inflācijas ietekmi mēs vēl neesam sajutuši, un patēriņš nevar ilgstoši augt ātrāk kā ieņēmumi. Domāju, ka šī situācija var mainīties rudenī, kad sāksim saņemt jaunos apkures sezonas rēķinus un tas ietekmēs arī tirdzniecību. Pārtikas, degvielas, farmācijas un higiēnas preču patēriņš ir salīdzinoši noturīgs pret ekonomikas svārstībām, taču citās nozarēs rudenī un ziemā var saskarties ar pieprasījuma kritumu.
Autors ir bankas Citadele ekonomists
