Uzvaras parka padomju pieminekļa pēdējā elementa - obeliska - demontāža. Foto - Edijs Pālens, LETA
Okupācijas piemineklis ir nojaukts. Tas ir noticis saskaņā ar Saeimas pieņemtu likumu, tātad tāda ir tautas griba. Demokrātiskā procesā mūsu ievēlētie priekšstāvji ir vienojušies par šādu Latvijas attīstības soli. Ja es būtu bijis Saeimas deputāts brīdī, kad likums tika skatīts Saeimā, es, visdrīzāk, būtu balsojis “pret”, bet šodien es svinētu un svinu šo priecīgo un Latvijas neatkarību stiprinošo notikumu kopā ar pārējiem.
Tagad, kad piemineklis ir nojaukts, man ir grūti iekāpt savās pavasara kurpēs, jo jau pāris mēnešus dzīvoju ar domu, ka tauta ir tā lēmusi un tās lēmums ir jāatzīst un jārespektē. Pavasarī biju par nu jau sagrautā staba palikšanu Rīgas sirdī, jo uzskatīju to par sava veida kontraktu, vietējo iedzīvotāju savstarpējās samierināšanās simbolu, kas ir nostāvējis brīvā Latvijā piecas reizes ilgāk, nekā tas noturējās grūstošajā Padomju savienībā. Ja neatkarības faktiskie atguvēji (kuriem kā 1984. gadā dzimušais nevaru apzinīgi sevi pieskaitīt) nebija pieminekli nojaukuši, tad, tobrīd nezinādams, ka pieminekļa palikšana vietā ir daļa no vienošanās ar Krieviju, uzskatīju, ka mūsu alkas to tagad nojaukt ir vairāk atriebes vadītas, nekā daļa no neatkarības atjaunošanas un okupācijas seku likvidēšanas.
