Nākot mājās no pārtikas veikala, šovakar uz ielas satiku trusi. Dzīvoju Fīniksas centrā, tāpēc skats pārsteidza. Sīkais garausis ar baltu astes bumbuli rosījās knapajos apstādījumos (šī ir lielpilsēta tuksnesī!), kamēr pa ielu plūda auto straume. Nemaz neizskatījās izbrīnīts. Vietējais.
Amerikā daudz ko piedzīvoju pirmoreiz.
Cik skaista šalle! Man patīk tava cepure! Cilvēki, kurus liftā vai pieturā redzu pirmo reizi dzīvē, labprāt izsaka komplimentus.
Pirmoreiz mitinos mājoklī, kura īre pārsniedz tūkstoti dolāru mēnesī, lai gan tā ir parasta istaba studentu dzīvoklī, ko dalu ar jauku maģistranti no Meksikas. Inflācija šeit pārtrumpo ASV vidējo līmeni, un pēdējos gados Fīniksas nekustamo īpašumu tirgus jūk prātā, uzņemot arvien jaunus pārceļotājus, kam apnicis maksāt augstos Kalifornijas nodokļus.
Savā pirmajā braucienā tramvajā vēroju, kā divi pasažieri dažos acumirkļos no lūguma mazliet pieklusināt telefonsarunu nonāk līdz niknam strīdam, kad viens kliedz otram sejā: «Es tevi nogalināšu!» Starp citu, Arizonā ir atļauta atklāta ieroču nēsāšana, taču pirmo pistoli garāmgājējam uz ielas vēl neesmu manījusi. Universitāte gan ir no ieročiem brīva zona.
Pirmoreiz esmu augstskolā, kur mācību kursu izvēle liek justies kā īstā zvaigžņu parādē — lūdzu, seminārs pie leģendārā The Washington Post izpildredaktora Lena Daunija. Kurss ar pētnieciskās žurnālistikas smagsvaru Modu Bīlmani, kuras izveidotais starptautiskais konsorcijs publiskoja slavenos Panamas dokumentus. Mediju biznesa analīze ar bijušo The Wall Street Journal Āzijas korespondentu Džefu Timmermansu.
Un mans pirmais mēnesis šeit vēl pat nav galā.
Ir galvenā redaktore Nellija Ločmele ar Hamfrija stipendiju sākusi mācības Walter Cronkite School of Journalism Arizonā un raksta sleju no ASV.
