Ekonomikas izaugsme otrajā ceturksnī ir sabremzējusies, salīdzinot ar spēcīgo gada sākumu. Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati rāda, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) salīdzināmajās cenās šā gada otrajā ceturksnī bija par 2,6% augstāks nekā gadu iepriekš. Tas ir būtiski lēnāk nekā 6,7%, kas tika reģistrēti pirmajā ceturksnī. Turklāt salīdzinājumā ar pirmo ceturksni ekonomika ir sarāvusies par 1,4%, izslēdzot sezonālos un kalendāros efektus.
Galvenie iemesli lēnākai izaugsmei ir augstās cenas, atsevišķu ražošanas komponenšu trūkums, piegāžu kavēšanās un lielā nenoteiktība.
Šādu apstākļu kopumu ir sekmējis Krievijas sāktais karš Ukrainā, ar to saistītās sankcijas, Krievijas atbildes pasākumi un daļēji arī pandēmijas sekas. Saskaņā ar CSP datiem ražojošās nozarēs gada laikā bija vērojams kritums par 0,4%. Spītējot dažādiem izaicinājumiem ar piegādēm un pirmajām pazīmēm par pieprasījuma mazināšanos, ražošanas apjomi apstrādes rūpniecībā aprīlī un maijā turpināja augt. Tas atspoguļojās arī augošos preču eksporta rādītājos. Tomēr citās rūpniecības nozarēs – ieguves rūpniecībā un elektroenerģijas un gāzes apgādē – gan šajos mēnešos iezīmējas kritums. Visticamāk, kritumu ražojošajās nozarēs kopumā galvenokārt noteica mazāki būvniecības apjomi.
Pakalpojumu nozarēs izaugsme turpinājās, bet tā sabremzējās no aptuveni 7% pirmajā ceturksnī līdz 4,1% otrajā ceturksnī. Augošā dzīves dārdzība un ar to saistītais iedzīvotāju pirktspējas kritums nelabvēlīgi ietekmē mazumtirdzniecības nozares pārdošanas apjomus un iedzīvotāju patēriņu kopumā. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, tirgotājiem gan sokas labāk, taču pēdējo mēnešu tendence nav iepriecinoša. Līdzīga aina, visticamāk, vērojama arī citās uz vietējo patēriņu orientētās pakalpojumu nozarēs. Izņēmums gan ir ar atpūtu, izklaidi un ceļošanu saistītās nozares. Pieprasījums vēl turpināja atgūties no pandēmijas ierobežojumiem. Banku karšu dati rāda, ka Latvijas iedzīvotāji tēriņus šajā jomā strauji audzē gan tepat Latvijā, gan arī ārvalstīs, bieži vien tērējot savus Covid ierobežojumu laika uzkrājumus.
Kāpums ir ne tikai tūrisma importā, bet arī eksportā un attiecīgi arī ārvalstu tūristu tēriņos Latvijā.
Šogad strauji kāpis gan lidostā Rīga apkalpoto pasažieru skaits, gan arī Latvijas tūristu mītnēs izmitināto vietējo un ārvalstu tūristu skaits. Kruīza kuģu pieplūdums jūnijā, visticamāk, vēl papildus pozitīvu devumu nesa Rīgas ēdinātājiem un galvaspilsētas tūrisma pakalpojumu sniedzējiem. Otrais ceturksnis diezgan labs ir bijis arī kravu pārvadātājiem, it īpaši pa dzelzceļu un ostās. Daži uzņēmēji vēl pirms atsevišķu sankciju spēkā stāšanās steidza no Krievijas un Baltkrievijas ievest dažādas ražošanas komponentes. Kravu apjoma pieaugumu sekmēja arī ogļu kravas no Kazahstānas.
Visticamāk, ka tehniskā recesija, ko raksturo kritums ekonomikā divus ceturkšņus pēc kārtas, jau ir tepat ap stūri. Viens ceturksnis ar negatīvu izaugsmi jau mums ir, un pastāv liela iespēja, ka ekonomikas apmērs saruks arī trešajā ceturksnī. Augstā inflācija un augoši rēķini par mājokļa pakalpojumiem, it īpaši apkures sezonai sākoties, arvien vairāk deldē iedzīvotāju uzkrājumus un ietekmē tērēšanas paradumus. Gaidāms, ka pieprasījums gada otrajā pusē savārgs ne tikai vietējā tirgū, bet arī mūsu eksporta galamērķos. Liela nenoteiktība un risks ir saistīts ar energoresursu, it īpaši gāzes, cenu un pieejamību uzņēmumiem gan Latvijā, gan arī plašāk Eiropā. Ja gāzes trūkums vai tās augstā cena krietni ierobežos ražošanu, tad ieraudzīsim būtiskāku un ilgāku ekonomikas kritumu. Šobrīd gan vēl nav pamata tādu gaidīt.
Autore ir Swedbank galvenās ekonomistes Latvijā v.i.
Pagaidām nav neviena komentāra