Pasaules tirgi
Ķīna buksē. Ķīna šā gada otrajā ceturksnī piedzīvojusi tikai 0,4% izaugsmi, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, un tas ir sliktākais rādītājs kopš Covid-19 pandēmijas pirmā viļņa, kā arī pēdējo desmit gadu laikā. Piemēram, šā gada pirmajā ceturksnī pasaulē otrās lielākās ekonomikas izaugsme bija 4,8%, taču to nobremzēja masveida karantīnas pasākumi, īstenojot «nulle kovida» politiku. Tagad analītiķi gaida, vai Ķīna spēs atgūties tikpat ātri, kā tas notika 2020. gada beigās un 2021. gada sākumā, kad Āzijas valsts tautsaimniecībai veicās daudz labāk nekā citām pasaules lielākajām ekonomikām. Eiropas Komisija prognozē, ka Eiropas Savienībā izaugsme visa šā gada garumā būs 2,7%, par spīti Ukrainas kara negatīvajām sekām, savukārt ASV iekšzemes kopprodukts palielināsies par 2,4%, lēš S&P Global.
Atā benzīnam un dīzelim. ES valstu vides ministri jūnija beigās vienojās, ka no 2035. gada jaunu vieglo automašīnu un mikroautobusu oglekļa dioksīda izmešu apjoms drīkstēs būt tikai nulle, kas nozīmē, ka pēc 13 gadiem vairs nevarēs tirgot braucamlīdzekļus ar iekšdedzes dzinējiem. Taču pēc vairāku dalībvalstu, to skaitā Vācijas un Itālijas, lūguma ministri arī vienojās par iespēju nākotnē ļaut izmantot alternatīvas tehnoloģijas, piemēram, sintētiskas degvielas vai hibrīdautomobiļi, ja ar tām var panākt siltumnīcefekta gāzu emisiju pilnīgu izbeigšanu. Šis lēmums vēl jāapstiprina Eiropas Parlamentā, kas līdz šim kopumā jau paudis atbalstu jaunajai politikai. «Šis ir liels izaicinājums mūsu autobūves nozarei,» atzina Francijas ekoloģiskās pārejas ministre Anjesa Panjē-Rinašēra, piebilstot, ka tā ir «nepieciešamība», ņemot vērā faktu, ka Ķīna un ASV jau daudz aktīvāk pievērsušās elektromobiļu ražošanai.
Faktu staipītāji. Ilgtspējas apģērbu koalīcija (Sustainable Apparel Coalition), kurā apvienojušies aptuveni 250 globāli zīmoli, uz laiku apturējusi sava pērn ieviestā produktu ilgtspējas indeksa izmantošanu. To izraisīja Norvēģijas patērētāju aizsardzības aģentūras pārmetumi vietējam zīmolam Norrøna, kas maldinot pircējus par savu preču ekoloģiskumu. Līdzīgas aizdomas krīt arī uz H&M, kas indeksu līdz šim izmantojusi 655 apģērbu modeļiem. Piemēram, kādiem kokvilnas šortiem pievienota norāde, ka «to ražošanā izmantots par 88% mazāk ūdens, bet globālās sasilšanas ietekme ir par 14% mazāka nekā citām tradicionālām precēm». Vides aktīvisti norāda, ka šādi apgalvojumi var būt neprecīzi, jo jāņem vērā ne tikai konkrētās preces ietekme «no šūpuļa līdz veikalam», bet gan «no šūpuļa līdz kapam», proti, cik ilgā laikā izmestā prece sadalās un kādu ietekmi uz vidi atstāj tās sastāvā esošā mikroplastmasa.
Pārsteigums
Izsitēji. «Es biju tas, kurš pārdeva cilvēkiem melus,» ar šādu vaļsirdību šokējis īrs Marks Makgans, kas no 2014. līdz 2016. gadam bija pasaulē lielākā taksometru pakalpojumu piedāvātāja Uber lobists Eiropā, Tuvajos Austrumos un Āfrikā. «Es biju tas, kurš runāja ar valdībām, apvārdoja presi un cilvēkiem stāstīja, ka noteikumu maiņa radīs jaunas ekonomiskas iespējas autovadītājiem. Bet izrādījās, ka tā nav taisnība.» Pirms šīs vaļsirdības Makgans bija nopludinājis 124 000 iekšējo dokumentu, kas presē tika nodēvēti par Uber failiem. Tie cita starpā atklāj, ka lobisti īpaši «apstrādāja» Emanuēlu Makronu, kas tolaik bija Francijas ekonomikas ministrs un galu galā palīdzēja Uber ienākt stingri regulētajā pārvadājumu biznesā. Kad vietējie taksisti sāka protestus, Uber kūdīja savus braucējus uz vardarbīgiem pretsoļiem. Pašreizējā Uber vadība tagad izplatīja paziņojumu, ka kompānija ir mainījusies, bet «mēs nevēlamies attaisnot iepriekšējā menedžmenta uzvedību».
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.