Kancleri un gāze. Krievijas gāzes importa īpatsvars Vācijā
Lai gan amerikāņi un austrumeiropieši brīdināja Vāciju, tā turpināja iepirkt arvien vairāk gāzes no Krievijas. Šīs atkarība ilgst jau desmitgadēm, un šajā laikā ir pieļauts daudz kļūdu un nepareizu lēmumu
Šā gada 24. februāris nav tikai diena, kad sākās Krievijas iebrukums Ukrainā. Tas ir arī datums, kad Vācija sāka apjaust savus agrākos maldus: ka Krievija ir uzticama partnere, ka dabasgāze nekad nevar kļūt par politisku ieroci un ka uzņēmējdarbību nevajag jaukt ar politiku.
Jūnija vidū Krievija ievērojami samazināja gāzes piegādi pa Baltijas jūras cauruļvadu Nord Stream 1. It kā nepieciešama remonta dēļ. Vācijas ekonomikas ministrs Roberts Habeks izsludināja dabasgāzes trauksmi, bet Maskavas rīcību nosauca par «ekonomisku uzbrukumu». Viņa piedāvātais ārkārtas rīcības plāns aicina tautiešus samazināt enerģijas patēriņu, uzņēmumus sākt taupīt gāzi un īpašās izsolēs pārdot nevajadzīgās jaudas. Ministra prioritāte ir Vācijas dabasgāzes krātuvju piepildīšana pirms nākamās ziemas, izmantojot valsts attīstības bankas KfW piešķirtos miljardiem vērtos aizdevumus. Neatkarīgi no tā, cik tas izmaksās. Pat ja tas nozīmētu Habeka pārstāvētās Zaļās partijas principu upurēšanu. Ministrs ir pat gatavs vajadzības gadījumā atkal iedarbināt spēkstacijas, kurās izmanto akmeņogles un kuras emitē divreiz vairāk CO2 nekā gāze.
