Eiropa sāk cīņu ar inflāciju, taču ātru uzvaru gaidīt nevajadzētu 3

Ilustratīvs attēls
Simona Striževska

Eiropas Centrālā banka (ECB) ir spērusi vēsturisku soli – pirmo reizi kopš 2011. gada monetārajā savienībā paceltas bāzes likmes. ECB jau vairākus mēnešus plānveidīgi gatavojusi augsni likmju pacelšanai, taču, ņemot vērā rekordaugsto inflāciju eirozonā, ECB nolēma rīkoties agresīvāk, nekā tika prognozēts, un pacēlusi likmes par pusprocentu, noslēdzot negatīvu likmju eksperimentu monetārajā savienībā. Jau tagad skaidrs, ka likmes tiks celtas arī septembrī, taču, ņemot vērā sagaidāmo ekonomikas bremzēšanos eirozonā, ECB atturējās no prognozēm, cik tālu tā ir gatava iet.

Cik augstu kāps likmes?

Tirgus procentu likmju komplekss eirozonā, kas ir tieši atkarīgs no ECB lēmumiem, jau laicīgi sāka pielāgoties briestošajām izmaiņām. Sešu mēnešu Euribor likme atgriezās pozitīvajā zonā vēl jūnija sākumā un patlaban jau pārsniedz 0,5%. Trīs mēnešu Euribor likme, kas parasti ir zemāka nekā sešu mēnešu, kļuva pozitīva pirms nedēļas. Tas nozīmē, ka eirozonā kopumā aizņemšanās jau pamazām kļūst dārgāka gan jauniem, gan esošajiem aizņēmējiem, kuru sadarbības līgumos procentu likme iekļauj arī mainīgo daļu. Finanšu  tirgus dalībnieki likmju augšējo robežu eirozonā tuvāko gadu laikā paredz nonākam pie 1,5 – 2,0% atzīmes, spriežot pēc trīs mēnešu Euribor prognozēm.

Cīņas iznākums nav atkarīgs no ECB vien

ECB piekopj cēlo mērķi mazināt inflācijas tempus eirozonā, tomēr tiešu ietekmi uz inflāciju no ierobežojošās monetārās politikas eirozonā uzreiz pamanīt būs grūti. Ir jāpaiet zināmam laikam, kamēr stingrākas monetārās politikas efekti uz pieprasījumu radīs atspoguļojumu cenās veikalu plauktos vai vismaz spēs ierobežot to kāpumu. Eiropā nav runas arī par pārkarsušo pieprasījumu, kā tas ir, piemēram, ASV.

Situāciju eirozonā sarežģī arī fakts, ka, kaut arī cenu kāpums pēdējo mēnešu laikā kļuva visaptverošs, divas trešdaļas no patēriņa cenu pieauguma monetārajā savienībā joprojām veido energoresursi un pārtika. Šīs cenas ir atkarīgas no situācijas pasaules resursu tirgos, pār kuriem ECB nav varas.

Vai ECB var palīdzēt cīnīties ar inflāciju šeit un tagad? Atbilde ir jā. Pirmkārt, ECB atšķirībā no ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS), sāka likmju celšanu gandrīz pusgadu vēlāk un plāno celt likmes mērenāk (FRS prognozē, ka procentu likmes, kas šobrīd ir 1,50 – 1,75% diapazonā, varētu uzkāpt līdz 3,75%), tādēļ eiro šā gada laikā kļuva būtiski lētāks salīdzinājumā ar ASV dolāru. Lēts eiro savukārt papildus sadārdzināja resursus tiem eiropiešiem, kuri parasti tirgojas dolāros. ECB pāreja no vārdiem pie darbiem varētu palīdzēt nostiprināt monetārās savienības valūtu, tādējādi mazinot inflācijas spiedienu.

Otrkārt, par faktisko rīcību daudz svarīgāks mēdz būt vēstījums, kuru Centrālās bankas sūta investoriem, patērētājiem un uzņēmējiem. Lielāko Centrālo banku apņēmība apkarot cenu pieaugumu ar agresīvu procentu likmju celšanu, nebaidoties sabremzēt ekonomikas izaugsmi vai pat “flirtējot” ar recesiju, ir likusi finanšu tirgus dalībniekiem un ekonomistiem būtiski pazemināt Rietumvalstu izaugsmes perspektīvas nākamajiem gadiem. Līdz ar pieaugošām bažām par globālo pieprasījumu, arī resursu tirgos kopš jūnija sākuma ir iestājies zināms atdzišanas periods.

Situācija izejvielu tirgū varētu palīdzēt inflācijas slāpēšanā

Kopš vasaras sākuma naftas cenas samazinājās par nepilniem 15%. Lauksaimniecības produkcijas cenas pasaules finanšu tirgos kļuva par vidēji 20% zemākas, metālu cenas nokrita par 20 – 25% un patlaban atrodas zem pirmskara līmeņiem. Ja šīs tendences saglabāsies, tam drīzumā būtu jāsāk atspoguļoties arī inflācijas ciparos.

Energoresursu tirgū riski, protams, ir arī piedāvājuma pusē, kas var būtiski pamainīt inflācijas bildi, sevišķi Eiropā. Par spīti tam izskatās, ka ASV un eirozonas valstis jau varētu būt netālu no inflācijas virsotnes sasniegšanas. Tuvāk gadu mijai inflācijas tempiem gada griezumā būtu jāsāk palēnināties arī organiski jeb sāks strādāt tā saucamajiem bāzes efektiem – tieši pērnā gada rudenī resursu tirgos aizsākās cenu augšupeja. Tas savukārt varētu zināmā mērā atvieglot darbu arī Centrālajām bankām, mazinot tālākās likmju celšanas nepieciešamību.

 

Autore ir Citadeles meitas uzņēmuma CBL Asset Management ekonomiste

Komentāri (3)

QAnon 25.07.2022. 21.49

Makroniem, šolciem un Briseles pidariem vajadzētu zināt, ka inflāciju radīja miljardi, kas izdalīti Merkeles, Olanda un Makrona saaicinātiem un mauru kontrabandistu pāri Vidusjūrai pārvestiem nēģeriem, arābiem un pārējiem pabalstu migrantiem.

0
-1
Atbildēt

1

    JRage > QAnon 26.07.2022. 11.35

    Laikam pusgadu esi komā nogulējis, ka neesi pamanījis galveno inflācijas cēloni? Tad arī vairs nebrīnos par taviem komentāriem zem citiem rakstiem. Varbūt tev vēl šķiet, ka ASV joprojām vada tavs elks Tramps?

    0
    0
    Atbildēt

    1

    QAnon > JRage 26.07.2022. 15.00

    Par ES inflāciju atbildīgi makroni, šolci un Briseles pidari, bet par ASV tieši tā paša iemesla dēļ Obamas – Sorosa administrācija. Man nekas neliekas, es zinu, kas valda ASV un arī ikviens, kam sifiliss nav izēdis smadzenes, to var pamanīt. Protams, ne jau plānprātiņš, kas putro savus bērnus ar vecvecākiem un kurš nav spējīgs izlasīt pat to, ko tam uzrakstījuši priekšā, vai aizmirst kā sauca aizsardzības ministru. https://www.youtube.com/watch?v=QGRxVITBGOA
    Kāds sakars Rīcības Prezidentam, Trampa kungam, ar ASV marksistu, korumpantu un pederastu parķijas iecerēto Chain migration, lai no Āfrikas ievazātu miljards nēģeru ko barot?

    0
    0
    Atbildēt

    0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu