Valdības pēkšņais lēmums atļaut tievāku koku ciršanu tuvāko gadu laikā palielinās mežizstrādi par aptuveni 10%. Papildu koksni vajagot šķeldai, lai siltumapgādes uzņēmumi Krievijas izraisītā kara un energocenu kāpuma apstākļos varētu atteikties no gāzes. Taču vides aizstāvji brīdina — jaunie noteikumi ir pilnīgā pretrunā Eiropas zaļajam kursam
Pasniegti kā daļa no risinājuma krīzei, ko izraisījis Krievijas iebrukums Ukrainā, divas dienas pirms Jāņiem valdības dienaskārtībā pēkšņi uzradās noteikumi par tievāku koku ciršanu Latvijas mežos. Tos pieņemot, valdība devusi svētību privāto mežu papildu izciršanai apmēram 0,4—0,7 miljonu kubikmetru apjomā. Turklāt Zemkopības ministrija gatavo grozījumus, lai par vismaz miljonu kubikmetru palielinātu arī ciršanas apjomus valsts mežos. Tas būtiski palielinās mežizstrādes apjomu, kas ilgstoši svārstījies ap 11 miljoniem kubikmetru gadā, bet pēdējos gados sācis kāpt un tagad pārsniegs jau 14 miljonus kubikmetru.
Šādus grozījumus noteikumos mežu nozares un kokrūpnieku organizācijas lobēja jau vairāk nekā piecus gadus, taču iepriekš Vides ministrija tos bloķēja, tajā skaitā ministra Kaspara Gerharda (NA) valdībā. Taču tagad Gerhards jau kā zemkopības ministrs lika galdā to pašu veco projektu, tikai ar jaunu pamatojumu — par enerģētisko neatkarību no Krievijas gāzes un pieaugušo pieprasījumu pēc šķeldas. Vides ministrija vairs neiebilda, un valdība 21. jūnijā noteikumus apstiprināja. Vienlaikus nav skaidrs, vai papildu šķeldas apjoms tiešām paliks Latvijā, nevis aizies eksporta tirgos. Turklāt, pēc Ekonomikas ministrijas aplēsēm, tieši kurināmā vajadzībām tik stipri palielināt koku izciršanu nemaz nebūtu vajadzīgs.
Ir skaidro, kā valdības lēmums tapa un kādas varētu būt tā sekas.
Sen apspriesti un apstrīdēti
Kokus mežā var cirst, ja tie atbilst diviem kritērijiem: vecums vai resnums jeb koku caurmērs, ko nosaka pēc stumbra diametra 1,3 metru augstumā. Vecuma kritēriju Zemkopības ministrija neprasa mainīt: apses cērt pēc 41 gada, melnalkšņus un bērzus — pēc 71, egles — pēc 81, bet priedes — pēc 101 gada sasniegšanas.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.