Cik augstas ir sabiedrības līdzdalības kāpnes?

Valsts māja festivālā LAMPA 2019.gadā. Foto: mk.gov.lv
Inese Kušķe

Iedzīvotāju līdzdalību valsts pārvaldes procesos var salīdzināt ar kāpnēm: jo aktīvāk cilvēki iesaistās sabiedrībai nozīmīgu lēmumu izstrādē, jo augstāks līdzdalības pakāpiens, uz kura atrodas sabiedrība.

Lai iesaistītos, ir vajadzīga uzticēšanās. Tas ir divvirzienu ceļš – jo vairāk iedzīvotāji uzticas valsts pārvaldei, jo aktīvāk līdzdarbojas lēmumu pieņemšanā, savukārt lēmumu pieņēmēji vairāk uzklausa sabiedrības viedokli. Jāatzīst, ka Latvijā sabiedrības līdzdalība valsts pārvaldes procesos ir vērā ņemams izaicinājums abām pusēm.

Zema uzticēšanās

Eirobarometra 2021.gada pavasara dati liecina, ka tikai 28% iedzīvotāju Latvijā tic, ka ar savu viedokli var valstī kaut ko mainīt, bet 71% netic, ka viņu balsij ir nozīme.

Uzticēšanās krīze ir mūsdienu pasaules tendence un skar arī citas valstis. 13.jūlijā tiks publicēts jauns Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas jeb OECD pētījums par uzticēšanos, kurā Latvija piedalās līdz ar citām dalībvalstīm Eiropā, ASV, Austrāliju, Japānu un Koreju. Pētījuma dati rādīs uzticēšanās līmeni valsts institūcijām.

OECD definē uzticēšanos kā “personas ticību tam, ka cita persona vai institūcija rīkosies atbilstoši priekšstatam par pareizu rīcību”.

Galvenie sāpju punkti, kas Latvijai ir kopīgi ar citām valstīm, ir atgriezeniskās saites trūkums par sabiedrības līdzdalību, šaubas, ka iedzīvotāju viedoklis patiešām tiek uzklausīts un novērtēts, un politisko amatpersonu integritāte. Lēmumu pieņemšanas process Latvijā ir diezgan smagnējs. Lai zinātu, kā aizstāvēt savas intereses, ir labi jāpārzina, kā notiek lēmumu pieņemšana. Ne vienmēr sabiedrībai līdz galam izskaidro, kādas ir līdzdalības iespējas katrā lēmuma pieņemšanas posmā. Sabiedrības līdzdalības intensitāte un formas tiek izvēlētas atkarībā no projekta būtības, ietekmes uz sabiedrību, nozari vai teritoriju un piemērotas mērķgrupām, kuras šis lēmums skar vai interesē.

Koprades formas

Situāciju pēdējā gada laikā ir būtiski uzlabojis Tiesību aktu portāls , kur publicē visus izstrādē esošos un līdzdalībai pieejamos tiesību aktu projektus.

Sabiedrība šo iespēju arvien vairāk izmanto: par Izglītības likuma grozījumiem viedokli pauda vairāk nekā 600 cilvēku.

Svarīgi līdzdalību nodrošināt ar dažādām metodēm – diskusijām, darba grupām, konsultatīvajām padomēm, aptaujām vai publisko apspriešanu, vienlaikus sākot praktizēt arī modernas koprades formas, piemēram, domnīcas vai dizaina sprinta darbnīcas. Tā iedzīvotāji var izmantot pašiem piemērotāko iesaistes veidu.

Latvijas Piektajā nacionālajā atvērtās pārvaldības rīcības plānā 2022.–2025.gadam ir iekļauti pasākumi, ar kuriem Valsts kanceleja aicina ministrijas savās nozarēs pārskatīt sadarbības partneru loku un sadarbības formas, lai ikdienā stiprinātu dialogu ar sabiedrību un iesaistītu cilvēkus dažādos līdzdalības formātos.

Neapiet laika trūkuma dēļ

Korekcijas var radīt projekta izstrādē iesaistīto personu loks un laika grafiks, taču sabiedrības līdzdalību nevajadzētu apiet laika trūkuma dēļ, īpaši daudziem nozīmīgā projektā. Rezultātā varbūt iegūsim kritisku vērtējumu un patērēsim vairāk laika, taču būs arī ieguvumi – plānotās izmaiņas ir pārrunātas ar mērķgrupām, ir apzinātas to vajadzības, jaunas valsts prasības iedzīvotājiem vai uzņēmējiem nenāk kā pārsteigums.

Projekta apspriešana ar iedzīvotājiem ir arī mūsu attieksme un vēlme izvērtēt patiesās problēmas, kuras skar sabiedrību, atrast iedzīvotājiem piemērotu risinājumu. Tādēļ sabiedrības līdzdalību nevajadzētu uztvert kā formalitāti, bet gan kā nozīmīgu iespēju ievērot demokrātisku un atvērtu pārvaldību un uzlabot pieņemto lēmumu kvalitāti un leģitimitāti.

Lietas jāņem savās rokās

Latvijā pagaidām lielākoties stāvam uz sabiedrības līdzdalības kāpņu pirmā pakāpiena, kur ir vienvirziena sadarbība, proti, sabiedrība tiek informēta par valsts institūciju plāniem un pieņemtajiem lēmumiem. Daļēji pieveikts arī otrais pakāpiens – konsultācijas ar sabiedrību, kas bieži izpaužas kā tiesību akta vai plāna projekta publicēšana, lūdzot sniegt rakstisku viedokli.

Nākamais līmenis būtu vēl plašākas iespējas iedzīvotājiem ietekmēt lēmumus un lielāka valsts pārvaldes atvērtība ikdienā. Aktīvi jāstrādā, lai veidotos izpratne par inovatīvām līdzdalības metodēm, piemēram, dizaina domāšanu vai Somijā radīto dialoga apļu metodi. Ja iedzīvotājiem ir vēlme sadarboties ar valsti padziļināti, pašiem noteikt un ietekmēt lēmumus un norises valsts institūcijās, mūsdienīgās metodes ir ļoti piemērotas, bet prasa laiku un vēlēšanos regulāri apmeklēt sanāksmes noteiktā laika periodā. Tas ir dziļāks līdzdalības līmenis nekā anketas aizpildīšana vakarā pēc darba un nozīmē lielāku savstarpēju uzticēšanos.

Katram ir vērts aizdomāties, cik daudz laika viņš ir gatavs veltīt, lai piedalītos darbībā, kuras mērķis ir kopējs labums.

Daļa cilvēku nevēlēsies piedalīties ne valsts, ne pašvaldības darba procesā un drīzāk palīdzēs atrisināt kādu savai apkaimei svarīgu problēmu, kas ietekmē viņu ikdienu. Taču arī tā ir līdzdalība, arī tas ir pilsoniski aktīvs iedzīvotājs, kurš atbild uz pašvaldības aptaujas jautājumiem vai organizē kaimiņus, lai izveidotu dzīvokļu apsaimniekošanas biedrību.

Rīgas pilsēta ir labs iedzīvotāju pašorganizēšanās piemērs: parādās arvien vairāk apkaimju biedrību, aktivitātes ir pamanītas, un nu jau katrā apkaimē iedzīvotājiem pieejams pašvaldības algots koordinators un ir sākta apkaimju politikas izstrāde.

Līdzdalības līmeņi ir dažādi, un Latvijā netrūkst ne cilvēku, kuri ērti jūtas uz līdzdalības kāpņu pirmā pakāpiena, ne tādu, kas tikuši līdz pašai augšai. Tomēr nākas secināt, ka valsts institūcijās sabiedrības līdzdalības rezultāts visbiežāk ir viens no diviem – vai nu iedzīvotājiem nav viedokļa un publiskā apspriešana noslēdzas bez rezultāta, vai arī, tieši pretēji, saņemto viedokļu ir daudz, rodas grūtības visus izvērtēt un atrast pieņemamu kompromisu.

Saruna – liels solis uz uzticēšanos

Uzticēšanās nerodas vienā dienā, tas ir ilglaicīgs process, kurā pozitīva pieredze un konstruktīva sadarbība rada pārliecību, ka vieni strādā sabiedrības un katra indivīda interesēs un otri to novērtē. Savukārt pieredze ar negatīvu nokrāsu, visdrīzāk, uzticēšanos mazina.

Uzticēšanās ir divpusējs process, kurā svarīga ir cieņpilna attieksme un prasme gan sarunāties, gan sadzirdēt vienam otru.

Abas puses tikai iegūtu, ja valsts pārvaldes darbinieki nebītos atklāti atzīt – “lūk, konkrētu jautājumu vai visas problēmas šobrīd nevaram atrisināt, bet turpinām darbu, un mūs interesē jūsu viedoklis”, bet iedzīvotāji – ieklausītos un apzinātos, ka nevienam ierēdnim nav burvju nūjiņas, kas problēmu atrisinātu uz līdzenas vietas pa prātam pilnīgi visiem.

Nozīmīga uzticēšanās vērtība ir atgriezeniskā saite. Pērn iniciatīvas “Sabiedrības līdzdalība – atslēga demokrātijas nākotnei” gaitā norisinājās domnīca, kuras dalībnieki nāca no valsts institūcijām un nevalstiskā sektora.

Secinājums – cilvēkus līdzdalībai motivē atgriezeniskā saite. Kas notiek ar projektu, kāds ir rezultāts, vai un kā sabiedrības viedoklis ir vai nav ņemts vērā? Pat ja jautājuma risināšana ieilgst, cilvēkam svarīga ir pārliecība, ka viņa viedoklis ir saņemts un noteiktā laikā tiks izvērtēts, nevis tikai informācija, ka lēmums jau ir pieņemts bez paskaidrojumiem, kādas intereses to ir ietekmējušas.

Jā, sabiedrības iesaiste prasa laiku, taču tā ir arī papildu informācija, fakti un apsvērumi. Bieži vien tas ir impulss, jaunas idejas un iespēja testēt risinājumu, pirms tas apstiprināts.

Tikai aktivizējot sabiedrību un dodot tai iespēju līdzdarboties, varam cerēt, ka ilgtermiņā pieaugs uzticēšanās valsts pārvaldei. Sarunāšanās mākslu apgūsim, par sabiedrības līdzdalību runājot Cēsu sarunu festivālā LAMPA 1.-2.jūlijā Valsts mājā, kam Valsts kanceleja izvēlējusies devīzi “Ņem lietas savās rokās!”.

Autore Inese Kušķe ir Valsts kancelejas Valsts pārvaldes politikas departamenta konsultante labas pārvaldības jautājumos.

Pagaidām nav neviena komentāra

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu