Mācības latviski – kultūras un komunikācijas pieredze

Ilustratīvs foto: Evija Trifanova, LETA
Ilze Klāva

Jūnijā Ministru kabinets apstiprināja grozījumus Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā, kas trīs gadu laikā paredz pāreju uz mācībām tikai latviešu valodā.

Lai gan šobrīd ir daudz mazākumtautību ģimeņu, kuras apzināti saviem bērniem izvēlas mācības tieši latviešu valodā, ne visi piekrīt, ka latviešu valodas pilnvērtīga apguve pozitīvi ietekmēs bērnu un jauniešu nākotnes iespējas. Lai bērniem un jauniešiem atvieglotu valodas apguvi, noteikti vērts pielietot daudzveidīgas metodes, piemēram, apmeklēt teātra izrādes, rīkot latviešu filmu vakarus vai kopīgi skatīties interesantus TV raidījumus latviešu valodā.

Izglītība tikai “uz papīra”

Labojot centralizēto eksāmenu darbus latviešu valodā un literatūrā, kopumā redzams skolēnu motivācijas trūkums un nogurums. Patiesībā tas bija jūtams visa gada garumā, kārtējo reizi apliecinot, ka pandēmija ir atstājusi sekas, ietekmējot gan skolēnu zināšanas un prasmes izmantot apgūto, gan spēju un vēlmi sadarboties, kā arī motivāciju.

Skaidri parādās jauniešu neizpratne par to, kam šīs zināšanas un iemaņas noderēs un kā tās ietekmēs personības attīstību.

Vērojot mazākumtautību skolēnu latviešu valodas zināšanas, ir jūtams, ka virknē skolu noteiktais mācību apjoms, kas jāapgūst latviešu valodā, ir palicis tikai “uz papīra”, tāpēc lēmums par pāreju uz mācībām tikai latviešu valodā noteikti ir atbalstāms.

Daudzkārt dzirdēta, ka pāreja bija jāizdara jau 90.gados, taču gribētos uzsvērt, ka tolaik mums nebija iespēju “nogriezt kā ar nazi”, jo nebijām nedz ES, nedz NATO dalībvalsts, padomju karaspēka izvešana vēl nebija pilnībā noslēgusies un vienkārši trūka detalizētu datu par aktuālo situāciju, kas ļautu novērtēt un izvēlēties labākos risinājumus izglītības sistēmā.

Nepiekrītu arī uzskatam, ka uz mācībām tikai latviešu valodā būtu jāpāriet uzreiz no šī gada 1.septembra.

Gan skolēniem, gan skolotājiem ir nepieciešams laiks, lai pielāgotos, jo šis process nebūs viegls ne vieniem, ne otriem. Arī skolotājiem var būt grūtības, īpaši eksaktajos priekšmetos, vēsturē un politikā, kur ir daudz specifisku terminu.

Iespēju paplašināšana

Savulaik īstenotā pāreja uz bilingvālu mācību procesu bija laba ideja, kas netika pabeigta līdz galam. Ja teorijā viss izklausījās ļoti labi, daudzās skolās realitātē tā arī netika nodrošināts nepieciešamais mācību apjoms valsts valodā.

Arī no pilnīgas pārejas uz mācībām tikai latviešu valodā nevajag gaidīt tūlītēju rezultātu.

Vidusskolēni jau tagad mācās tikai latviešu valodā, vismaz teorētiski, taču pamatskolas grupā būs vajadzīgs laiks. To, cik veiksmīgas būs pārmaiņas, redzēsim pēc 3–4 gadiem, un būtiskākais katalizators būs tieši 9.klašu skolēni, kuri šobrīd vēl izglītību iegūst bilingvāli vai arī savā dzimtajā valodā un kuru latviešu valodas zināšanas ir nepietiekamas. Tas nozīmē, ka jāvelta īpaša uzmanība latviešu valodas apguvei pamatskolā, lai novērstu tālākas problēmas.

Nav šaubu, ka mazākumtautību skolēniem ir jāapgūst latviešu valoda, jo tieši tas ir veids, kā iegūt kultūras, vēstures un komunikācijas pieredzi. Tomēr mums jāņem vērā, ka tas nebūs viegli.

Ne visi apzinās, kā tas ietekmēs studiju un karjeras iespējas, tāpēc trūkst motivācijas.

Lai bērni pēc iespējas ātrāk pielāgotos pārmaiņām, nepieciešama mērķtiecība un izpratne, kāpēc tas ir nepieciešams. Katra apgūtā valoda ir savu iespēju paplašināšana – lasīt, izteikt viedokli, komunicēt un – galu galā – būt pieņemtam vienaudžu vidū, kas jauniešiem ir ļoti svarīgi.

Liela atbildība nereti jāuzņemas tieši vecākiem, kuri ne vienmēr spēj novērtēt iespējas, ko bērns iegūs. Nereti tieši vecāki ir pret mācībām latviešu valodā, nepietiekami motivē, radot bērnos un jauniešos iekšējo konfliktu. No vienas puses – jaunietim ir latviešu draugi, bet no otras – ģimenē, iespējams, valda nostāja pret mācībām tikai latviešu valodā.

Teātris, kino, TV raidījumi

Pretinieki būs vienmēr jebkurām pārmaiņām. Latviešu valodai kā vienīgajai mācību valodai ir virkne pretinieku, jo pāreja notiek 2022.gadā – 30 gadus pēc valsts neatkarības atgūšanas. Tomēr jāņem vērā, ka šobrīd ir arī daudz iespēju, kā palīdzēt jauniešiem apgūt valsts valodu, un izšķiroša loma ir tieši pedagogiem. Skolotāji var organizēt kopīgus teātra apmeklējumus, rīkot latviešu kino vakarus, rosināt skatīties jauniešiem interesantus TV raidījumus.

Darbā ar skolēniem ikdienā redzu, kā jauniešus aizrauj jaunatklāšanas raidījumi “Atslēgas” vai “Pa straumei”. Izvēloties atbilstošu teātra izrādi, var ne tikai veiksmīgi iepazīstināt jauniešus ar šo mākslas veidu, bet arī atmodināt īstu teātra cienītāju garu un palīdzēt apgūt latviešu valodu. Lai arī kā un kad īstenotu pārmaiņas, tām vienmēr būs kāds pretinieks, un nereti grūtāk pielāgojas tieši vecāki, nevis bērni un jaunieši, kuri ir atvērti un vēlas plašākas iespējas nākotnē.

Autore Ilze Klāva ir Eiropas Tālmācības vidusskolas latviešu valodas un literatūras skolotāja.

Pagaidām nav neviena komentāra

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu